editurus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /eːdiˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ē·di·tū·rus — morphologica: e-dit-ur-us

Notatio

← Latine: ēdō (ēdere)

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
ēditūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	ēdō (ēdere)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	ēditūrus	ēditūra	ēditūrum	nom.	ēditūrī	ēditūrae	ēditūra
gen.	ēditūrī	ēditūrae	ēditūrī	gen.	ēditūrōrum	ēditūrārum	ēditūrōrum
dat.	ēditūrō	ēditūrae	ēditūrō	dat.	ēditūrīs	ēditūrīs	ēditūrīs
acc.	ēditūrum	ēditūram	ēditūrum	acc.	ēditūrōs	ēditūrās	ēditūra
abl.	ēditūrō	ēditūrā	ēditūrō	abl.	ēditūrīs	ēditūrīs	ēditūrīs
voc.	ēditūre	ēditūra	ēditūrum	voc.	ēditūrī	ēditūrae	ēditūra