iturus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /iˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: i·tū·rus — morphologica: it-ur-us

Notatio

← Latine: eō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
itūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	eō (īre)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	itūrus	itūra	itūrum	nom.	itūrī	itūrae	itūra
gen.	itūrī	itūrae	itūrī	gen.	itūrōrum	itūrārum	itūrōrum
dat.	itūrō	itūrae	itūrō	dat.	itūrīs	itūrīs	itūrīs
acc.	itūrum	itūram	itūrum	acc.	itūrōs	itūrās	itūra
abl.	itūrō	itūrā	itūrō	abl.	itūrīs	itūrīs	itūrīs
voc.	itūre	itūra	itūrum	voc.	itūrī	itūrae	itūra