leto

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /ˈleːtoː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: lē·tō — morphologica: let-o

Notatio

← Latine: lētum

Verbum transitivum

lēt|ō, -āre, -āvī, -ātum ^{[1][2][3][4][5]}

1. Leto dare, interficere. ^[1]

Coniugatio

Verbum finitum

­

Thema	Vox activa
lēt-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	lētō	lētem		lētābam	lētārem	lētābō
II. sing.	lētās	lētēs	lētā!	lētābās	lētārēs	lētābis	lētātō!
III. sing.	lētat	lētet		lētābat	lētāret	lētābit	lētātō!
I. plur.	lētāmus	lētēmus		lētābāmus	lētārēmus	lētābimus
II. plur.	lētātis	lētētis	lētāte!	lētābātis	lētārētis	lētābitis	lētātōte!
III. plur.	lētant	lētent		lētābant	lētārent	lētābunt	lētantō!
Thema	Vox passiva
lēt-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	lētor	lēter		lētābar	lētārer	lētābor
II. sing.	lētāris	lētēris	lētāre!	lētābāris	lētārēris	lētāberis	lētātor!
III. sing.	lētātur	lētētur		lētābātur	lētārētur	lētābitur	lētātor!
I. plur.	lētāmur	lētēmur		lētābāmur	lētārēmur	lētābimur
II. plur.	lētāminī	lētēminī	lētāminī!	lētābāminī	lētārēminī	lētābiminī	—
III. plur.	lētantur	lētentur		lētābantur	lētārentur	lētābuntur	lētantor!

Thema	Vox activa
lētāv-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	lētāvī	lētāverim	lētāveram	lētāvissem	lētāverō
II. sing.	lētāvistī	lētāveris	lētāverās	lētāvissēs	lētāveris
III. sing.	lētāvit	lētāverit	lētāverat	lētāvisset	lētāverit
I. plur.	lētāvimus	lētāverimus	lētāverāmus	lētāvissēmus	lētāverimus
II. plur.	lētāvistis	lētāveritis	lētāverātis	lētāvissētis	lētāveritis
III. plur.	lētāvērunt	lētāverint	lētāverant	lētāvissent	lētāverint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	lētāre	lētāvisse	lētātūrum, -am, -um esse	lētāns		lētātūrus, -a, -um­
Vox passiva	lētārī	lētātum, -am, -um esse	lētātum īrī		lētātus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
lētandī		lētandus, -a, -um			lētātum	lētātū

Dictiones collatae

• lētum

Dictiones derivatae

• lētābilis
• lētālis, lētāliter

Composita

• lētifer
• lētificus

Translationes

Leto dare

Anglice: kill (en), slay (en) Germanice: töten (de)

Italice: uccidere (it)

Discretiva

leto dictio est in variis linguis:

• Slovene: leto

Formae affines

Latine

lētō

Proprietates grammaticales

Forma	Modus flexurae	originis
lētō	casus dativus singularis	substantivi lētum
lētō	casus ablativus singularis	substantivi lētum

Appellatio pronuntiatusque

API: /ˈleːtoː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: lē·tō — morphologica: let-o

Slovene

leto

Proprietates grammaticales

Forma	Modus flexurae	originis
leto	casus nominativus singularis	substantivi leto
leto	casus accusativus singularis	substantivi leto

Appellatio pronuntiatusque

API: [ˈleːtɔ]

(classice)

Syllabificatio phonetica: le·to — morphologica: let-o

Fontes

1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 63 — “LĒTO vel letho, as, āvi, ātum, are, a. 1. (letum)”
2. Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. II, p. 355 — “lēto (letho), āvī, ātum, 1. v. a. [letum]”
3. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — lēto, āvī, ātum, āre (letum) (tom. 2, p. 0622)
4. Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — letare
5. Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — leto