1789. gads

1789. gads (MDCCLXXXIX) bija parastais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā. 1789. gads tiek uzskatīts par Jauno laiku beigu gadu. Šajā gadā sākās Franču revolūcija.

Šis raksts ir par 1789. gadu. Par citām jēdziena 1789 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	17. gadsimts 18. gadsimts 19. gadsimts
Desmitgades:	1770 – 1779 1780 – 1789 1790 – 1799
Gadi:	1786 1787 1788 1789 1790 1791 1792

Notikumi

Janvāris

• 23. janvāris — mācītājs Džons Kerols dibina Džordžtaunas Universitāti.

Februāris

• 4. februāris — Džordžs Vašingtons tika ievēlēts par pirmo ASV prezidentu.

Jūnijs

• 17. jūnijs — Franču revolūcija: trešās kārtas pārstāvji pasludināja sevi par Nacionālo sapulci

Jūlijs

• 14. jūlijs — Franču revolūcija: tauta ieņēma valsts cietumu Bastīliju.

Augusts

• 26. augusts — Francijā tiek pieņemta "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija".

Nezināms datums

• Martins Heinrihs Klaprots atklāja ķīmisko elementu Cirkonijs.
• Martins Heinrihs Klaprots atklāja ķīmisko elementu Urāns. Viņš neieguva pilnībā tīru urānu, bet gan tā dioksīdu.

Dzimuši

• 16. marts — Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm), vācu fiziķis (miris 1854.)
• 14. augusts — Heinrihs Georgs fon Jannavs (Heinrich Johann von Jannau), vācbaltiešu mācītājs, publicists (miris 1869.)
• 15. septembris — Džeimss Fenimors Kūpers (James Fenimore Cooper), ASV rakstnieks (miris 1851.)
• 21. augusts — Ogistēns Košī (Augustin Louis Cauchy) franču matemātiķis (miris 1857.)

Miruši

• 7. aprīlis — Abdulhamids I (عبد الحميد اول [abdy:l hami:di evvel]), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1725.)
• 7. aprīlis — Johans Frīdrihs Hartknohs (Johann Friedrich Hartknoch), vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs (dzimis 1740.)