1780. gadi

1780. gads

16. aprīlis — nodibināta Minsteres Universitāte.
24. augusts — Francijas Luijs XVI atceļ spīdzināšanas izmantošanu atzīšanās izspiešanā.
28. novembris — Sanktpēterburgā zibens izraisītā ugunsgrēkā nodeg 11 000 ēkas.^[1]
29. novembris — Vīnē pēc 40 valdīšanas gadiem mirst Austrijas Marija Terēzija, un Hābsburgu valdnieku pienākumus nodod viņas ambiciozajam dēlam Jozefam II, kurš jau ir Svētās Romas imperators kopš 1765. gada.
Londonā uzcelts sākotnējais Craven Cottage stadions.
Lielbritānijas Karalistē iedzīvotāju skaits sasniedz 9 miljonus.

1781. gads

13. marts — astronoms sers Viljams Heršels ar teleskopa palīdzību atklāja planētu Urānu. Sākotnēji viņš to nosauca par Georgium Sidus (Džordža zvaigzne), par godu Lielbritānijas karalim Džordžam III.
16. marts — Volfgangs Amadejs Mocarts ieradās Vīnē, kur nodzīvoja visu savu atlikušo mūžu.
10. aprīlis — britu virsnieks ar zobenu sadūra 14 gadus veco, nākamo ASV prezidentu Endrū Džeksonu, jo viņš atteicās tīrīt virsnieka zābakus; šis atgadījums viņam atstāja fiziskas un psiholoģiskas rētas.^[2]
Svētās Romas imperators Jozefs II atcēla dzimtbūšanu.
Šarls Mesjē publicēja galīgo Mesjē kataloga versiju.
Kārlis Vilhelms Šēle atklāja volframu.

1782. gads

19. aprīlis — Džons Adamss panāca, ka Nīderlandes Republika atzīst ASV kā neatkarīgu valdību; šīs vizītes laikā viņš arī apsprieda piecu miljonu guldeņu aizdevumu.
20. jūnijs — baltgalvas ērgli izvēlējās par Amerikas Savienoto Valstu emblēmu; tajā pašā dienā Konfederācijas kongress pieņēma Amerikas Savienoto Valstu lielā zīmoga projektu.^[3]
jūlijs — Svētās Romas imperatoru Jozefu II apmeklē Romas pāvests Pijs VI.
14. decembris — brāļi Mongolfjē pirmoreiz veica izmēģinājuma lidojumi ar gaisa balonu Francijā; tas nolidoja gandrīz 2 km.^[4]

1783. gads

20. janvāris — Versaļā, Lielbritānijas Karaliste parakstīja provizoriskos miera līgumus ar Francijas Karalisti un Spānijas Impēriju.^[5]
3. februāris — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš: Lielbritānijas Karaliste atzina Amerikas Savienoto Valstu neatkarību.
4. februāris — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš: Lielbritānijas Karaliste oficiāli paziņoja, ka pārtrauks karadarbību pret ASV.
aprīlis — ģenerālis Džordžs Vašingtons nosūtīja vēstuli 13 ASV Konfederācijas gubernatoriem par nācijas vajadzībām.^[6]
8. aprīlis — Katrīnas II vadītā Krievijas Impērija anektēja Krimas hanisti, kas pastāvēja kopš 1441. gada un bija Mongoļu Zelta Ordas vēlīna palieka.
8. jūnijs — Islandē sākās vulkāna Laki 8 mēnešus ilgais izvirdums, kas aizsāka dabas katastrofu ķēdi, kas pazīstama kā Móðuharðindin, nogalinot desmitiem tūkstošu iedzīvotāju visā Eiropā, tostarp līdz 33% Islandes iedzīvotāju, un izraisot plašu badu. Tas aprakstīts kā viena no "lielākajām vides katastrofām Eiropas vēsturē".^[7]
24. jūlijs — starp Krievijas Impēriju un Kartli-Kahetijas Karalisti parakstīts Georgijevskas līgums, padarot Gruziju par Krievijas protektorātu.
3. septembris — Parīzes miera līgums: Parīzē parakstīts līgums starp ASV un Lielbritāniju, formāli izbeidzot Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu, kurā Lielbritānija atzīst ASV neatkarību; un Versaļā parakstīti līgumi starp Lielbritāniju, Franciju un Spāniju, izbeidzot karadarbību ar Francijas un Spānijas aliansi.
19. decembris — Viljams Pits Jaunākais kļuva par Lielbritānijas premjerministru.
kontradmirālis Tomass Makenzijs Krievijas Impērijas Krimas pussalā nodibināja Sevastopoles pilsētu.

1784. gads

6. janvāris — Konstantinopoles līgums: Osmaņu impērija piekrita Krievijas Impērijas īstenotajai Krimas aneksijai.^[8]
15. janvāris — Henrija Kavendiša raksts Londonas Karaliskajai biedrībai Experiments on Air atklāja ūdens sastāvu.^[9]
23. aprīlis — Konfederācijas kongress pieņēma rīkojumu par pārvaldību, lai noteiktu vadlīnijas, kā apvienot sākotnējos 13 štatus Amerikas Savienotajās Valstīs.^[10]
16. augusts — Lielbritānija izveidoja Ņūbransvikas koloniju.
22. septembris — Krievija izveidoja koloniju Kodiakā, Aļaskā.
Bendžamins Franklins izgudroja bifokālās brilles.

1785. gads

1. janvāris — Londonā izdots žurnāla Daily Universal Register pirmais numurs, vēlāk pazīstams kā The Times.
6. jūlijs — Konfederācijas kongress vienbalsīgi izvēlējās dolāru par ASV naudas vienību.^[11]
1. augusts — franču pētnieka Žana Fransuā de Laperūza flote atstāja Parīzi, lai apbrauktu apkārt pasaulei.
10. septembris — ASV un Prūsijas Karaliste parakstīja Sadraudzības un tirdzniecības līgumu.^[12]
11. decembris — imperators Jozefs II izdeva ediktu, kas ierobežoja masonu ložas visā Svētā Romas impērijā. Nevienā impērijas provincē, izņemot Vīni, Budapeštu un Prāgu, nedrīkstēja būt vairāk par vienu ložu.^[13]
Napoleons Bonaparts kļuva par leitnantu franču artilērijā.

1786. gads

1. maijs — Vīnē notika Mocarta operas "Figaro kāzas" pirmizrāde.
1. augusts — Karolīna Heršela atklāja komētu, kļūstot par pirmo sievieti, kas šo paveikusi.
8. augusts — pirmo reizi sasniegta Monblāna virsotne, to paveica Žaks Balmats un Mišels Pakards.
17. augusts — Frīdriha II Lielā brāļadēls Frīdrihs Vilhelms kļuva par Prūsijas karali.
18. augusts — Dānijas Karaliste (ieskaitot Norvēģiju) izveidoja sešas tirdzniecības apmetnes Islandē, izbeidzot Dānijas un Islandes tirdzniecības monopolu un nodibinot Reikjaviku.
23. oktobris — Zviedrijā izveidota Estešundas apmetne.^[14]

1787. gads

11. janvāris — Viljams Heršels atklāja divus Urāna pavadoņus — Titāniju un Oberonu.
3. marts — balsojot Harisbērgu apstiprināja par jauno Pensilvānijas galvaspilsētu.^[15]
10. augusts — Volfgangs Amadejs Mocarts pabeidza komponēt serenādi Eine kleine Nachtmusik.
7. decembris — Delavēra ratificēja konstitūciju un kļuva par pirmo ASV štatu.
12. decembris — Pensilvānija kļuva par otro ASV štatu.
18. decembris — Ņūdžersija kļuva par trešo ASV štatu.

1788. gads

2. janvāris — Džordžija kļuva par ceturto ASV štatu.
9. janvāris — Konektikuta kļuva par piekto ASV štatu.
26. janvāris — Austrālijas diena: 11 pirmās flotes kuģi kapteiņa Artura Filipa vadībā ienāca Sidnejas līcī (pie mūsdienu Sidnejas), Austrālijā, kur viņš nolēma izveidot Lielbritānijas cietumu koloniju, kas bija pirmā pastāvīgā Eiropas apmetne šajā kontinentā.
6. februāris — Masačūsetsa kļuva par sesto ASV štatu.
9. februāris — Austrija iesaistījās Krievu—turku karā un uzbruka Moldāvijai.
10. marts — Laperūza ekspedīcija dodas prom no Sidnejas līča uz Jaunkaledoniju, un vairs nekad nav redzēti.
28. aprīlis — Mērilenda kļuva par septīto ASV štatu.
23. maijs — Dienvidkarolīna kļuva par astoto ASV štatu.
21. jūnijs — Ņūhempšīra kļuva par devīto ASV štatu.
25. jūnijs — Virdžīnija kļuva par desmito ASV štatu.
26. jūlijs — Ņujorka kļuva par vienpadsmito ASV štatu.
8. augusts — Francijas karalis Luijs XVI piekrita sasaukt ģenerālštatu sapulci 1789. gada maijā, iepriekšējo reizi to sasauca 1614. gadā.
10. augusts — Volfgangs Amadejs Mocarts Vīnē pabeidz savu pēdējo simfoniju, ko mūsdienās dēvē par 41. simfoniju.
6. decembris — Krievu—austriešu—turku karš: Osmaņu cietoksnis Ezi pēc ilgstoša aplenkuma un ledus aukstas vētras (—23 °C) nonāk krievu rokās.
14. decembris — nomira Spānijas karalis Karloss III; tronī kāpa viņa dēls Karloss IV.

1789. gads

7. janvāris — notika ASV prezidenta vēlēšanas un Pārstāvju palātas vēlēšanas.
23. janvāris — kā pirmā Romas katoļu koledža ASV dibināta Džordžtaunas Universitāte.
21. februāris — Zviedrijas karalis Gustavs III ievieš Savienības un drošības likumu, īstenojot apvērsumu Zviedrijas 70 gadus ilgajā parlamentārajā sistēmā par labu absolūtai monarhijai.^[16]
6. aprīlis — ASV Senāts un Pārstāvju palāta pirmo reizi tiekas kopīgā sēdē, un saskaita pirmo ASV prezidenta vēlēšanu elektoru balsis: ģenerālis Džordžs Vašingtons ievēlēts kā prezidents, bet Džons Adamss kā viceprezidents.
7. aprīlis — Osmaņu sultāna amatā Selims III nomainīja Abdulhamidu I.
28. aprīlis — notika dumpis uz kuģa Bounty.
30. aprīlis — Ņujorkas Federālajā zālē inaugurēts Džordžs Vašingtons, kurš sāka savu pilnvaru termiņu kā pirmais ASV prezidents.
5. maijs — Francijā pirmo reizi 175 gadu laikā notika ģenerālštatu sapulce, ko uzskata par Franču revolūcijas sākumu.
11. jūlijs — Luijs XVI no amata atbrīvoja galveno ministru Žaku Nekēru.
14. jūlijs — Franču revolūcija: Bastīlijas ieņemšana — Parīzes pilsoņi iebruka Bastīlijas cietoksnī un atbrīvoja vienīgos septiņus ieslodzītos. Francijas laukos zemnieki uzbruka muižām.
4. augusts — Francijā Satversmes sapulces locekļi nodeva zvērestu izbeigt feodālismu un atteikties no savām privilēģijām.
21. augusts — ASV Pārstāvju palāta pieņēma tiesību bila priekšlikumu.^[17]
26. augusts — Francijā Satversmes sapulce pasludināja "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju".
28. augusts — Viljams Heršels atklāja Enceladu, vienu no Saturna pavadoņiem.
2. septembris — dibināts ASV Valsts kases departaments.
11. septembris — Aleksandrs Hamiltons iecelts par pirmo ASV valsts kases sekretāru.
21. novembris — Ziemeļkarolīna kļuva par 12. ASV štatu.
11. decembris — dibināta Ziemeļkarolīnas Universitāte.
Kādžāru dinastija nostiprinās kā valdnieki Irānā.
vācu ķīmiķis Martins Heinrihs Klaprots pētot urāna piķi atklāja urānu.
Tomass Džefersons atgriežoties no Eiropas, atveda uz ASV pirmo makaronu mašīnu.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	17. gadsimts 18. gadsimts 19. gadsimts
Desmitgades:	1750. 1760. 1770. • 1780. gadi • 1790. 1800. 1810.
Gadi:	1780 1781 1782 1783 1784 1785 1786 1787 1788 1789

Notikumi pasaulē

1780. gads

1781. gads

1782. gads

1783. gads

1784. gads

1785. gads

1786. gads

1787. gads

1788. gads

1789. gads

Notikumi Latvijā

Atsauces

Wikiwand - on