2012. gada Eiropas čempionāts futbolā
From Wikipedia, the free encyclopedia
2012. gada Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2012 notika Polijā un Ukrainā no 2012. gada 8. jūnija līdz 1. jūlijam. Tas bija 14. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīko UEFA. Čempiona titulu izcīnīja Spānijas izlase, izcīnot 3. titulu un pirmo reizi Eiropas čempionātu vēsturē aizstāvot savu titulu.
Mistrzostwa Europy w piłce nożnej 2012 (poliski) Чемпіонат Європи з футболу 2012 (ukrainiski) | |
---|---|
2012. gada Eiropas čempionāta futbolā oficiālais logo | |
Turnīra informācija | |
Rīkotājvalstis |
Polija Ukraina |
Norises laiks | 8. jūnijs — 1. jūlijs |
Komandas | 16 (no 1 konfederācijas) (no 53 dalībvalstīm) |
Arēnas | 8 (8 pilsētās) |
Vietu sadalījums | |
Čempioni | Spānija (3. tituls) |
2. vieta | Itālija |
3. vieta |
Portugāle Vācija |
Turnīra statistika | |
Spēles | 31 |
Gūtie vārti | 76 (2.45 vidēji spēlē) |
Skatītāji | 1 440 896 (46 481 vidēji spēlē) |
Rezultatīvākais |
Mario Mandžukičs (3) Mario Balotelli (3) Alans Dzagojevs (3) Krištianu Ronaldu (3) Fernando Torress (3) Mario Gomess (3) |
Vērtīgākais | Andress Injesta |
← 2008 2016 → |
Tiesības rīkot Eiropas čempionātu Polija un Ukraina ieguva UEFA izpildkomitejas balsojumā 2007. gada 18. aprīlī Kārdifā, Velsā. Polijas un Ukrainas kopīgais pieteikums balsojumā pārspēja Itālijas un Horvātijas/Ungārijas kandidatūras, kļūstot par trešo izvēlēto divu valstu kopējo kandidatūru, kas rīkos Eiropas čempionātu. Iepriekšējās reizes bija 2000. gadā Beļģijā un Nīderlandē, kā arī 2008. gadā Austrijā un Šveicē.
Šī bija pirmā reize pēc Aukstā kara beigām, kad tik liela mēroga starptautisks futbola turnīrs tiek rīkots Austrumeiropas valstīs, kurās ir ilgas futbola tradīcijas, bet nav tik labi attīstītas vietējās līgas un futbola infrastruktūra, kā tas ir Rietumeiropā. Neskaitot Harkivu un Donecku, pārējās rīkotājpilsētas ir populāri tūristu galamērķi. Taču nav zināms, vai to pieredze būs pietiekama veiksmīgai daudzo tūristu uzņemšanai, kā arī esošā transporta infrastruktūra nav pietiekami attīstīta, lai veiksmīgi nodrošinātu lielo cilvēku plūsmu starp rīkotājvalstīm gan vienas valsts, gan abu valstu ietvaros. Lai uzlabotu šo situāciju, rīkotājvalstis paredz ceļu un lielceļu paplašināšanu un modernizēšanu (piemēram, Polijas A4 autostrāde).[1]