Abava

Abava^[1] ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur Tukuma, Talsu un Kuldīgas novadiem. Garums — 134 km, baseina platība — 2042 km². 50% baseina platības aizņem meži.^[2]

Šis raksts ir par upi Latvijā. Par citām jēdziena Abava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Abava
Abava pie Sabiles
Abava un tālāk Venta.
Izteka	Lestenes purvs 56°44′04″N 23°05′09″E
Ieteka	Venta 57°05′31″N 21°53′40″E
Caurteces valstis	Latvija
Garums	134 km
Iztekas augstums	55 m
Ietekas augstums	2,2 m
Kritums	53 m
Gada notece	0,66 km³
Baseina platība	2042 km²
Galvenās pietekas	Viesata, Imula, Amula
Abava Vikikrātuvē

Etimoloģija

Upes nosaukuma izcelsmi valodnieki saista ar indoeiropiešu pirmvalodas sakni ab ('ūdens, upe'). Savukārt piedēklis -av- ir plaši izplatīts baltu toponīmijā, īpaši hidronīmijā.^[3]

Upes raksturojums

Sākas Spārnenes viļņotajā līdzenumā no Lestenes-Ēnavas purva, Austrumkursas augstienes austrumu malā, 55 metrus virs jūras līmeņa.^[4] Augšgalā Abava ir iztaisnota, tek ziemeļu virzienā. Sākot no Jaunsātiem, upe tek dziļā ielejā.^[5] Pie Pūres pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo, veidojot Abavas ieleju. Kopējais kritums ap 53 metriem. Upē ir vairākas dolomītu krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus Sabiles atrodas 2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums — Abavas rumba. Abavas ielejā no Kandavas līdz ietekai Ventā izveidots dabas parks Abavas senleja. Senlejas krastu krauju augstums vietām sasniedz 30 metrus, vietām ar dziļām sāngravām, kurās redzami smilšakmens atsegumi, tai skaitā Velnala un Māras kambari. Lejtecē senleja pamazām izzūd.^[5]

Fauna

Abavā mājo līdakas, asari, raudas, sapali, vimbas, vēdzeles, ālanti, nēģi, kā arī bebri.^[6]

Pietekas

Kreisā krasta pietekas: Auziņu grāvis, Viesata, Viņķu grāvis, Žīdu strauts, Roja, Abavnieku grāvis, Tūtu grāvis, Vēdzele, Teņņu strauts, Dumpju strauts, Amula, Imula, Ķempju strauts, Rambulis Valgale, Zārvalks, Īvande, Dūņupīte, Ozolupe, Rumbiņa Olupe, Kaderu valks, Biežupīte, Bebrupīte, Žagarvalks.

Labā krasta pietekas: Putnukroga strauts, Pampju grāvis, Vecupe, Purmaļu grāvis, Zvārīte, Pūre, Bebrupe, Līgupe, Kurzemnieku strauts, Šķērsciema upīte, Tojātu upīte, Virbupe, Lašupīte, Veģupīte, Kalešupīte, Stelbas upe, Dzelzāmurupe, Dzirupe, Sēržu valks, Kroja, Sarkanavots, Tukte, Naglu valks.

Attēlu galerija

• 
  Abavas ieleja
• 
  Abavas rumba
• 
  Māras kambari
• 
  Abavas tilts Kandavā
• 
  Abavas Velnala

Atsauces

1. «Informācija par objektu: Abava». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
2. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 9. lpp.
3. Laimute Balode, Ojārs Bušs. No Abavas līdz Zilupei. Latviešu valodas aģentūra, 2015. ISBN 9789984829289.
4. Ir arī viedoklis, ka upes sākums jāskaita no Pālansu jeb Lestenes ezera 8 km lejāk no LĢIA izvēlētā sākumpunkta grāvjos pie Lielapsauju ezera, tai skaitā tā uzskata LPE.
5. K. Vētra, Abavas krastos. Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1959.
6. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  13. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abava.
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)