From Wikipedia, the free encyclopedia
Aleksandrs Bunge (vācu: Alexander von Bunge, 1803−1890) bija ārsts, ceļotājs un botāniķis, Tērbatas Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors. Izaudzināja jaunu Baltijas dabaspētnieku, īpaši botāniķu paaudzi. Viens no Rīgas Dabaspētnieku biedrības dibinātājiem un atbalsītājiem.
| ||||||||||||||||||||
|
Dzimis 1803. gada 6. oktobrī (24. septembrī pēc VS) Kijivā Andreja Teodora fon Bunges un Elizabetes Antuanetes, dzimušas Fūrmanes, ģimenē. Viņa vectēvs aptiekārs Georgs Frīdrihs Bunge ieceļoja Krievijas impērijā no Prūsijas un apmetās Kijivā, tika uzņemts bruņinieku kārtā un kļuva par Kijivas Botāniskā dārza direktoru. Aleksandra tēvs no sava tēva mantoja titulu, aptieku un direktora vietu Botāniskajā dārzā[1]. Tēvs mira 1814. gadā un 1815. gadā māte ar bērniem Aleksandru, Rozāliju un Georgu Frīdrihu pārcēlās uz Tērbatu. No 1818. gada līdz 1821. gadam Aleksandrs mācījās Tērbatas ģimnāzijā, no 1821. gada līdz 1825. gadam studēja Tērbatas Universitātē. Viņš studēja medicīnu un sava skolotāja profesora Kārļa Frīdriha Lēdebura (von Ledebour) vadībā - botāniku. 1823. gadā viņam piešķīra zelta medaļu par studenta darbu. Pēc disertācijas "De relatione methodi plantarum naturalis in vires vegetabilium medicalis" aizstāvēšanas 1825. gadā Bunge ieguva doktora grādu medicīnā (Dr. med.).
Tā kā Bungem nebija līdzekļu, lai turpinātu studijas ārzemēs, 1826. gadā viņš devās uz Sibīriju, kur ieņēma ārsta vietu Kolivanas-Voskresenskas metalurģiskajās fabrikās. Tā paša gada vasarā Bunge pievienojās Lēdeburam un Kārlim Antonam fon Meijeram zinātniskā ekspedīcijā kazahu stepēs un Altaja kalnos. Ekspedīcijā viņi pavadīja 5 nedēļas un ievāca 1600 augu sugu herbāriju. Šis vākums ļāva sarakstīt pirmo "Altaja floru" ("Flora Altaica"), kura izdota četros sējumos no 1829. līdz 1833. gadam (1.-4.).
No 1828. līdz 1830. gadam Bunge strādāja par ārstu Barnaulas slimnīcā, vēlāk Zmejinogorskā. 1829. gadā Barnaulā Bunge satikās ar Aleksandru Humboltu, kurš bija devies Krievijas impērijas valdības finansētā misijā uz Ķīnu. Humbolts ieteica St. Pēterburgas Zinātņu akadēmijai iekļaut Bungi misijas sastāvā. Misiju pavadīja pristavs Lebedinskis un ārsts P. Krilovs. Tajā piedalījās arī citi zinātnieki. Ekspedīcija devās ceļā 1830. gada augustā, šķērsoja robežu pie Kjačtas, devās līdz Urgai, šķērsoja Gobi tuksnesi un 17. novembrī sasniedza Pekinu. Visu ceļu Bunge vāca augus. Viņš turpināja darbu pavasarī, martā devās uz Tsagan Balgasun drupām, kas atradās Halganā. Viņa pētījumus pārtrauca 1831. gada maijā, jo ķīniešu varas iestādēm nepatika, ka viņš uzturējās budistu klosterī. Viņam aizliedza pamest Pekinu. Ekspedīcija atstāja Ķīnu 1831. gada jūlijā un ieradās Krievijā septembra sākumā. Herbārijā bija ievāktas 450 lapas. Bez tam Bunge bija ievācis arī vaboles, kuras vēlāk aprakstīja Francis Faldermanis (Faldermann) savā grāmatā "Coleopterorum ab illustrissimo Bungio in China boreali, Mongolia, et Montibus Altaicis collectorum descriptio"[2]. Pēc atgriešanās no Ķīnas Bunge ziemu pavadīja Irkutskā, kārtojot un aprakstot savas kolekcijas. Vairums vākumu tika deponēti St. Pēterburgā. Herbārija apmaiņas rezultātā daļa duplikātu nonāca Halles Universitātes herbātijā. Bungi ilgus gadus saistīja zinātniska sadarbība ar Diderihu Šlehtendālu (von Schlechtendal), Halles Universitātes botāniķi. Viņi sarakstījās un publicēja rakstus žurnālā "Linnaea".
1832. gada aprīlī Bunge atgriezās pie ārsta pienākumiem Barnaulā, vēlreiz apceļoja Altaju ar Zinātņu akadēmijas ekspedīciju, 1833. gadā ieradās St. Pēterburgā, iesniedza Zinātņu akadēmijā traktātu un tika nominēts par St. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekli. 1833. gadā viņu uzaicināja kļūt par ārkārtes profesoru Kazaņas Universitātes botānikas katedrā[3]. Kazaņā viņš apstrādāja ievākto materiālu un sagatavoja publikācijas. 1835. gadā viņš apbraukāja Pievolgas stepes un Astrahaņas guberņu.
1836. gadā Lēdeburs pensionējās un atgriezās Minhenē, un Bungi uzaicināja ieņemt viņa vietu Tērbatas Universitātē. Tā viņš kļuva par botānikas profesoru un Botāniskā dārza direktoru. Universitātē Bunge nostrādāja līdz aiziešanai pensijā 1867. gadā. Strādājot kā skolotājs un pētnieks, Bunge pievērsās Baltijas provinču floras pētīšanai. 1846. - 1853. gadā viņa vadībā sagatavots un izdots Baltijas floras eksikāts "Flora exiccata fon Est- , Liv- und Kurland". Tas bija herbārija vākumu izdevums, sakārtots 10 sējumos pa 100 herbārija lapām katrā. Bunge pats nebija vācis augus ārpus Igaunijas. Tos viņam piegādāja viņa studenti T. Bīnerts, F. Būze, Lēnerts, K. Bergs, E. Lēmanis[4]. LU muzeja herbārijā RIG ir saglabājušies atsevišķas Bunges eksikāta lapas. No 1857. gadā viņš kopā ar saviem studentiem Bīnertu un Gēbelu (Bienert, Göbel) pievienojās Nikolaja Janukova ekspedīcijai uz Persiju. Tā izbrauca no Tbilisi, caur Baku, pār Kaspijas jūru, caur Astrabadu, Nišapuru un Mešhedu uz Herātu. 1858. gadā viņi veica pētījumus dažādos Persijas apgabalos un 1859. gadā caur Teherānu un Tbilisi atgriezās Tērbatā. Strādājot Tērbatā, Bunge apmeklēja muzejus Londonā un Parīzē, lai precizētu sava herbārija sugu noteikšanu. Pēc Persijas ceļojuma Bunge sarakstīja botānisko traktātu Zinātņu akadēmijai un kļuva par tās goda biedru 1875. gadā.
1868. gadā Bunge pensionējās, palika Tērbatā, lai apstrādātu savus vākumus no pēdējās ekspedīcijas. 1874. gadā viņš piedalījās botānikas kongresā Florencē. 1875. gadā Tērbatas universitāte svinēja Bunges profesūras 50 gadu jubileju un viņam piešķīra "botānikas goda doktora" nosaukums. 1881. gadā Bunge aizbrauca pie meitas uz Sevastopoli, drīz atgriezās un apmetās uz dzīvi Kiltsi muižā ("Gilsenhof") Igaunijas guberņā. Miris 1890. gada 18. jūlijā un apglabāts Tērbatā Raadi kapsētā.
Bunge bija izcils florists un augu sistemātiķis. Viņš pats aprakstījis 1981 jaunu augu taksonu[5]. Viņa pilna bibliogrāfija publicēta Trautfetter R. Florae Rossicae fontes // Тр. Имп. С.-Петерб. бот. сада. — 1880. — Т. VII.
Bunge bija arī izcils pedagogs, kas rūpējās par saviem studentiem ("saviem zēniem"), kuri kļuva par Baltijas dabas pētniekiem ar plašu redzesloku un darbības virzieniem. Te jāmin Eduards Lēmanis, Rēzeknes ārsts, Frīdrihs Šmits, akadēmiķis St. Pēterburgā, Dr. Russovs (Russow), kas kļuva par Bunges pēcteci Tērbatā, bot. mag. T.J.H. Bīnerts (Bienert), docents Rīgas Politehnikumā[1][6].
Bunge bija Maskavas Dabaspētnieku biedrības biedrs, Rīgas Dabaspētnieku biedrības un Tērbatas Dabaspētnieku apvienības līdzdibinātājs[1].
Aleksandra Bunges vārdā nosaukts Marsa krāteris.
Viņa piemiņu botānikā saglabājuši zinātnieki, kuri Bunges vārdā nosaukuši gan ģinti Bungea (Bungea C.A.Mey.) no Orobancheacea dzimtas, gan 127 sugas, kurās izmantots Bunges vārds (piem. Agrostemma bungiana D.Don, Alchemilla bungei Juz., Allium bungei Boiss. u.c.)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.