From Wikipedia, the free encyclopedia
Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; 1815. gada 15. augusts - 1891. gada 8. maijs) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs. Vadījis vairākas ekspedīcijas Krievijā, pētījis tās ģeoloģiju, botāniku, zooloģiju, kartogrāfiju, paleontoloģiju.
| ||||||||||||
|
Aleksandrs fon Keizerlings ir cēlies no senas Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas. Viņa tēvs bija Kabiles muižas īpašnieks grāfs Heinrihs Dītrihs Vilhelms fon Keizerlings-Rautenburgs (1775-1850), bet māte – Anna Amālija Benigna, dzimusi Nolde (1780-1851).
1834.—1840. gadā Berlīnes Universitātē studēja jurisprudenci, bet Aleksandra Humbolta ietekmē pārgājis uz dabaszinātņu studijām, galvenokārt interesējies par zooloģiju, ģeoloģiju un paleontoloģiju. 1840. gadā kā naturālists piedalījās barona A. Meijendorfa vadītajā ekspedīcijā Krievijā. 1841. gadā viņš piedalījās sera R. Marčisona (Murchison) un E. de Verneila (de Verneuil) vadītajā ekspedīcijā uz Urāliem un piedalījās paleontoloģiskās kolekcijas veidošanā, kas kalpoja par pamatu īpaša Perma perioda izdalīšanai Zemes ģeoloģiskajā vēsturē. 1843. gadā Krievijas valdības uzdevumā viņš devās ekspedīcijā uz Pečoras upes baseina un Timanas augstienes apvidiem (tagadējā Komi Republika), par kuru viņš publicēja plašu zinātnisku apskatu par šo reģionu, par kuru saņēma Demidova prēmiju un tika ievēlēts par vairāku zinātnisko biedrību locekli.[1]
Pēc apprecēšanās ar Krievijas Impērijas finanšu ministra Georga Kankrina meitu Zinaīdu viņš 1847. gadā pārtrauca piedalīties ekspedīcijās un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi pūrā iegūtajā Raikilas muižā (tagad - Raplas apriņķī Igaunijā). Tur viņš turpināja publicēt zinātniskus rakstus un pievērsās sabiedriskai darbībai. 1857.—1863. gadā viņš bija Igaunijas guberņas bruņniecības priekšstāvis (Ritterschaftshauptmann), lauksaimniecības biedrības vadītājs, un pēc tam Tērbatas mācību apgabala kurators (1862—1869). Viņa laikā ar 1865. gada statūtu palīdzību Tērbatas Universitātei piešķirta lielāka autonomija.
Mūža nogalē strādāja pie paparžu zinātniskās klasifikācijas izveides un publicēja monogrāfiju "Genus Adiantum" par šo tēmu. Viņš palīdzēja veidot Tallinas dabaszinātnisko muzeju.
Miris 1891. gadā savā muižā Raikīlā.
Viņa mazdēls Hermanis fon Keizerlings (1880—1946) bija ievērojams filosofs, kas savās atmiņās par vectēvu rakstīja: "Kādā dienā, staigādams ar bērniem pa mežu, mans vectēvs uzdūrās milzīgam, dīvainam akmenim un, it kā kāda iekšēja spēka vadīts, teica: „Šeit lai reiz mūs visus apbedī!” [..] Neviens man nespēj nolaupīt atmiņas. Es tāpat zinu savu izcelšanās vietu. Šodien ne mazāk kā jebkad agrāk es piederu savai dzimtenei, cik nu ikvienam ceļiniekam zemes virsū var būt šī mājas sajūta, un tāpēc ka es esmu baltietis, ne valsts vācietis, es spēju darīt to, ko daru.” [2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.