Antipodu salas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Antipodu salas (angļu: Antipodes Islands) ir Jaunzēlandei piederošs neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos Subantarktikā, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām. Izvietojies ap 850 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidsalas dienvidu gala. Arhipelāgs sastāv no 20 km² lielās Antipodu salas, 2 km lielās Bolonsa salas un vairākām sīkām saliņām un klintīm. Salas klinšainas, augstākais punkts ir Gelovejas kalns 402 m vjl.[1] Salās subantarktisks klimats, ligzdo ap 200 000 divu sugu pingvīnu pāru. Kopš 1998. gada kopā ar pārējām Jaunzēlandes Subantarktikas salām pasludinātas par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.[2] Antipodu salas atzītas arī par putniem nozīmīgu vietu.[3]
Antipodu salas | |
---|---|
Antipodes Islands | |
Ārkārtas patvērums Antipodu salas ziemeļos | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Indijas okeāns |
Koordinātas | 49°40′0″S 178°46′0″E |
Salu skaits | 6 |
Galvenās salas | Antipodu sala |
Platība | 22 km² |
Garums | 9,3 km |
Platums | 6,7 km |
Augstākais kalns |
Gelovejas smaile 402 m |
Administrācija | |
Jaunzēlande | |
Antipodu salas Vikikrātuvē |
Salas 1800. gada 26. martā arklāja britu kuģa Reliance kapteinis Henrijs Voterhauss (Henry Waterhouse) un sākotnēji nosauca par Penantipodu salām (Penantipodes), jo pēc viņa aprēķiniem salas atradās aptuvenā antipodu pozīcijā Londonai, kaut arī īstenībā antopodu pozīcijā arhipelāgam ir ciems Francijā netālu no Šerbūras.