Aramiešu valoda
valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi. Tā ir bijusi impēriju administrācijas valoda un reliģiju lūgšanu valoda. Tā ir oriģinālā valoda daudzām Daniēla un Ezras grāmatu nodaļām, kā arī galvenā valoda Talmūdā. Aramiešu valoda bija Jēzus dzimtā valoda.[1] Mūsdienās aramiešu valodā runā vairākas izklaidus kopienas, pārsvarā Sīrijā un kurdu apdzīvotajos rajonos, lielākā no kurām ir asīrieši. Aramiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu.[2]
Ātrie fakti Aramiešu valoda ארמית Arāmît, ܐܪܡܝܐ Ārāmāyâ, Valodas kodi ...
Aramiešu valoda ארמית Arāmît, ܐܪܡܝܐ Ārāmāyâ | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: /arɑmiθ/, /arɑmit/, /ɑrɑmɑjɑ/, /ɔrɔmɔjɔ/ | |
Valodu lieto: | Irāna, Irāka, Izraēla, Libāna, Sīrija, Turcija | |
Reģions: | Tuvie Austrumi | |
Pratēju skaits: | (skatīt atsevišķās valodas) | |
Valodu saime: | Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Ziemeļsemītu Aramiešu valoda | |
Rakstība: | Aramiešu alfabēts, sīriešu alfabēts, ebreju alfabēts, mandejiešu alfabēts | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | ||
ISO 639-3: | dažādi: arc — Imperiālā aramiešu oar — Senaramiešu valoda aii — Asīriešu jaunaramiešu aij — Lišanidnošāna amw — Rietumjaunaramiešu bhn — Bohtanas bjf — Barzanas jūdu cld — Haldejiešu hrt — Herteviniešu huy — Hulaula kqd — Sūrata lhs — Mlahso valoda lsd — Lišanadeni mid — Jaunmandejiešu myz — Klasiskā mandejiešu sam — Samarijas aramiešu syc — Sīriešu (klasiskā) syn — Senaja tmr — Jūdu Bābeles trg — Lišandidana tru — Turojo | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Aizvērt