ArhibīskapsFrom Wikipedia, the free encyclopedia Arhibīskaps (latīņu: archiepiscopus, no grieķu: αρχή επίσκοπος), arī virsbīskaps,[1] ir vecākais jeb galvenais bīskaps,[2] kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam). Pirmā Rīgas arhibīskapa Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (livo) un igauņi (estoni).
Arhibīskaps (latīņu: archiepiscopus, no grieķu: αρχή επίσκοπος), arī virsbīskaps,[1] ir vecākais jeb galvenais bīskaps,[2] kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam). Pirmā Rīgas arhibīskapa Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (livo) un igauņi (estoni).