Armēnijas Pirmā republika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika (armēņu: Հայաստանի Հանրապետութիւն) bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918. gada 30. maija līdz 1920. gada 2. decembrim. Pēc Turcijas neatkarības kara beigām Armēnijas Pirmās republikas teritoriju sadalīja starp Turciju un Padomju Krieviju.
Parīzes miera konferences Sevras līgums armēņiem piešķīra lielāko daļu zemju, ko Krievija Mazāzijā bija iekarojusi Pirmā pasaules karā laikā. Antantes militārā atbalsta trūkums un Turcijas neatkarības karš šim plānam neļāva īstenoties. Mustafa Kemals vienojās ar Padomju Krieviju par Armēnijas teritorijas sadalīšanu. 1920. gada septembrī turku revolucionāri sakāva Armēnijas karaspēku. Tam sekoja Sarkanās armijas iebrukums un padomju varas nodibināšana. Armēnijas PSR un mūsdienu Armēnija aizņem mazāku teritoriju nekā Armēnijas Pirmā republika.[1]