Austrijas—Prūsijas karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Austrijas—Prūsijas karš, zināms arī kā Septiņu nedēļu karš un Vācu karš, notika 1866. gadā starp Austrijas Impēriju un tās sabiedrotajiem no vienas puses un Prūsijas Karalisti ar tās sabiedrotajiem no puses. Prūsija karā guva pārliecinošu uzvaru un turpmāk pilnībā kontrolēja Vācijas apvienošanās procesu. Tika izbeigta Vācu Savienības pastāvēšana, izveidota Ziemeļvācu Savienība, kas 1871. gadā noveda pie Vācijas Impērijas izveidošanas.[4]
Austrijas—Prūsijas karš | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Vācijas apvienošanas kariem un Austro-Prūsijas sāncensības | |||||||||
Kēniggrecas kauja, Georga Bleibtroja. glezna, 1869. gads | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Prūšu vadītās Vācu valstis
|
Austriešu vadītas Vācu Savienības valstis
| ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
| |||||||||
Spēks | |||||||||
637 262[1] |
522 203[2] | ||||||||
Zaudējumi | |||||||||
Kopā: 39 990[3]
|
Kopā: 132 414[2]
|
Galvenās kaujas notika Bohēmijas Karalistes teritorijā, kur prūšiem izdevās smagi sakaut austriešu un sakšu armiju Kēniggrecas kaujā pie Sadovas. Daļa prūšu armijas paralēli veda karadarbību pret citām vācu valstīm. Ar Prūsiju sabiedrotā Itālijas Karaliste uzbruka Austrijai, kara beigās iegūstot Venēcijas apgabalu.