Bavārijas Karaliste
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bavārijas Karaliste (vācu: Königreich Bayern) bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806. gada 1. janvāra līdz 1918. gada 8. novembrim. Bavārijā valdīja Vitelsbahu dinastija. Katoliskā Bavārija bija otrā lielākā karaliste Vācijas Impērijā (pēc Prūsijas Karalistes), tai bija sešas balsis impērijas Bundesrātā un 48 deputātu vietas impērijas Reihstāgā. 1905. gadā karalistē bija 6,254 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 70% bija katoļi un 28,3% protestanti.[1] Līdz 1914. gadam iedzīvotāju skaits sasniedza 7,1 miljonu.
|
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Atšķirībā no mūsdienu Bavārijas karalistes teritoriju veidoja divas atdalītas zemes Bavārijā un Reinzemē-Pfalcā. Iedzīvotājus veidoja seno bavāru pēcteči, frankoņi, švābi un palatīnieši, visām šīm grupām bija atšķirīga izcelsme un vietējie dialekti, kas piederēja pie Augšvācu valodas.
Kalnaino valsti šķērsoja divas lielas upes: Donava un Reina. Kalnos tika rakta dzelzs rūda, ogles, granīts, bazalts un sāls.
- Karaliste 1806. gadā
- Karaliste 1812. gadā
- Karaliste pēc 1815. gada