Austrumu Pareizticīgā baznīca
From Wikipedia, the free encyclopedia
Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca,[1][2] oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca,[3] ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.[4] Aptuvenais sekotāju skaits ir no 225 līdz 300 miljoniem.[5] Kā viena no senākām institūcijām pasaulē, tai ir bijusi nozīmīga loma Krievijas, Austrumeiropas (tai skaitā Balkānu) un Tuvo Austrumu vēsturē. Atšķirībā no Katoļu baznīcas, tai nav adminstratīvā centra, jo tā ir vairāku autokefālu jeb patstāvīgu baznīcu sadraudzība, kurām ir attiecīgi savi patriarhi, un neviens no tiem nav uzskatāms par pārāku pār visiem citiem, kā tas ir ar pāvestu. Toties vēsturiski nozīmīga loma ir Konstantinopoles patriarham, kuru uzskata par "pirmo starp vienlīdzīgajiem".
Saskaņā ar Nīkajas ticības apliecību, Austrumu Pareizticīgā baznīca sevi uzskata par vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu, kuru ir dibinājis Jēzus Kristus, ka tās bīskapi ir apustuļu garīgā amata pēcteči, un ka šī apustuliskā pēctecība nekad nav tikusi pārrauta Baznīcā.
Atšķirībā no Rietumu kristietības, Austrumu Pareizticīgā baznīca īpaši nelieto jēdzienu kā 'sakramenti', oficiāli tos saucot par "svētajiem noslēpumiem". Pareizticībā tiek mācīts, ka ir septiņi svētie noslēpumi: kristība, hrizmācija (iestiprināšana), euharistija, ordinācija, grēksūdze, slimnieku svaidīšana un laulība.[6][7]
Galvenais dievkalpojums Austrumu Pareizticīgā baznīcā ir pazīstams kā Dievišķā Liturģija, kuras centrā ir Euharistijas konsekrācija — maizes un vīna pārtapšana par Jēzus Kristus īsto miesu un asinīm, pateicoties Svētajam Garam.[8]