Azerbaidžāņu valoda
tjurku valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni[1] cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.
Ātrie fakti Azerbaidžāņu valoda Azərbaycan dili Азәрбајҹан дили آذربایجان دیلی, Oficiālais statuss ...
Azerbaidžāņu valoda Azərbaycan dili Азәрбајҹан дили آذربایجان دیلی | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [azærbajʤan dili] | |
Valodu lieto: | Irāna, Azerbaidžāna, arī kaimiņvalstīs: Gruzija, Krievija, Irāka, Turcija, Ukraina | |
Pratēju skaits: | 25—30 miljoni [1][2] | |
Reitings: | 34 (dzimtā valoda) | |
Valodu saime: | Altajiešu (strīdīgi) Tjurku Oguzu Azerbaidžāņu valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts ( Azerbaidžāna); arābu alfabēts ( Irāna) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Azerbaidžāna | |
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | az | |
ISO 639-2: | aze | |
ISO 639-3: | dažādi: aze — Azerbaidžāņu (kop.) azj — Ziemeļazerbaidžāņu azb — Dienvidazerbaidžāņu | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Aizvērt
Azerbaidžāņu valodas variantu, kas ir valsts valoda Azerbaidžānā un kurā runā Turcijā, Gruzijā, Krievijā un Ukrainā, sauc par ziemeļazerbaidžāņu valodu (Azərbaycan dili; ISO 639-3 kods azj). Līdz 1991. gadam rakstībā lietoja kirilicu.[3]
Irānā lietoto azerbaidžāņu valodas variantu sauc par dienvidazerbaidžāņu valodu (آذربایجان دیلی; ISO 639-3 kods azb). Tā ir dominējošā valoda Irānas ostānos Austrumazerbaidžānā, Rietumazerbaidžānā, Ardabīlā, Zandžānā, daļēji Kurdistānā, Hamadānā, Markazi.