12. speciālo uzdevumu brigāde "Azov"[6][7] (ukraiņu: 12-та бригада спеціального призначення «Азов»), agrāk arī Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov" (ukraiņu: Окремий загін спеціального призначення «Азов»), Azovas pulks (ukraiņu: Полк Азов) jeb Azovas bataljons (ukraiņu: батальйон «Азов») ir Ukrainas Iekšlietu ministrijas Nacionālās gvardes vienība, kas bāzējas Mariupolē, Azovas jūras piekrastē. "Azov" tika izveidots kā brīvprātīgie paramilitāristi 2014. gada maijā un kopš tā laika cīnījies ar Krievijas un tās sabiedroto dumpinieku spēkiem Donbasa karā. Pirmo reizi "Azov" cīnījās Mariupoles atgūšanā no Krievijas spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem 2014. gada jūnijā. Sākotnēji viņi darbojās kā brīvprātīgā policijas rota, līdz 2014. gada 11. novembrī tika oficiāli iekļauta Nacionālās gvardes sastāvā. Daudzi avoti un cilvēktiesību organizācijas apvainoja "Azov" neonacismā[8] un kara noziegumos,[9] ko Ukrainas valdība un "Azov" pārstāvji noraidīja.[10][11] Viens no iemesliem bija "Azov" lietotā simbolika, kurā saskatīta līdzība ar Vērmahta simboliku.[12] Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā bataljons ieguva jaunu uzmanību, jo Krievija apgalvojumus par neonacismu izmantoja kā vienu no ieganstiem, lai censtos attaisnot iebrukumu, un pēc tam Mariupoles aplenkuma laikā ar savu lomu pilsētas aizsardzībā.
 Vienības logo | |
| Valsts |
 Ukraina |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 2014. gada 5. maijs—pašlaik |
| Pakļautība | Ukrainas Iekšlietu ministrija |
| Daļa no | Ukrainas Nacionālā gvarde |
| Karaspēka veids | žandarmērija, nacionālā drošība |
| Krāsas | zila un zelta |
| Karavīru skaits | 900—2500[1] |
| Jubileja | 5. maijs |
| Militārās operācijas |
Donbasa karš Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |
| Komandieri | |
| Pašreizējais komandieris | Deniss Prokopenko (2023. gada 17. jūlijs- šobrīd)[2] |
| Komandieri |
Andrijs Bileckis (2014. gada maijs-oktobris) Ihors Mosijčuks Vadims Trojans Deniss Prokopenko (2017. gada septembris-2022. gada 29. maijs)[3] Anatolijs Sidorenko (2022. gada 29. maijs-jūnijs)[4] Mikita Nadtočijs (2022. gada jūnijs-2023. gada 17. jūlijs)[5] |
Bataljona pārstāvji un Ukrainas valdība publiski noraidīja tā saistību ar nacisma vai neonacisma ideoloģiju,[10][11] cita starpā norādot, ka tā karotāju vidū ir ebreji, arī ultraortodoksālie jūdaisti.[13] Tāpat bataljona vadība savulaik apgalvoja, ka nacisti esot tikai 10—20% no vienības sastāva.[14] Tomēr, situācijai saasinoties, bataljonā tika iekļauti vairāk cilvēki, kuri neslēpa savas neonacistiskās simpātijas. Tas sagādāja problēmas vienības tēlam presē, toties piesaistīja jaunus brīvprātīgos.[15] Bataljona dalībnieki ir no 22 valstīm un dažādas izcelsmes. 2017. gadā tā kopskaits tika lēsts vairāk nekā 2500 cilvēku apmērā, bet 2022. gadā tika vērtēts, ka karotāju skaits tajā ir 900.
Noteikums 2018. gada Konsolidēto apropriāciju likumā, ko pieņēma ASV Kongress, bloķēja militāro palīdzību "azoviešiem" apsūdzību dēļ par to saistību ar baltādaino pārākuma ideoloģiju; 2015. gadā Kongress atcēla līdzīgu aizliegumu.
2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā
Azovas bataljons lielu uzmanību ieguva Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gadā.[16] Jau pirms šī konflikta "Azov" bija propagandas kara priekšmets, ko Krievija izmantoja, lai Ukrainas valdību un karaspēku attēlotu kā nacistisku vai nacistu kontrolē esošu.[17][18] No savas puses arī "Azov" veica sekmīgu propagandu, publicējot labi uzņemtus dronu video un citus materiālus plašsaziņas līdzekļos par savām militārajām darbībām. The Telegraph nosauca "Azov" par "labi ieeļļotu publicitātes mašīnu".[19] Mediji regulāri savos materiālos atsaucās uz bataljona pārstāvju sniegto informāciju.[20][21]
Iebrukuma sākumā lielākā daļa no "Azov" vienības atradās Mariupolē. 2022. gada martā Deutsche Welle ziņoja, ka bataljons bija galvenā vienība, kas aizstāvēja Mariupoli tās aplenkumā.[22] Cīņām turpinoties, "Azov" kļuva ievērojami ar savu sīvo pilsētas aizsardzību. 9. martā Krievija veica gaisa triecienu dzemdību namam, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus, un bombardēšanu pamatoja ar "Azov" kaujinieku klātbūtni ēkā,[23] tāpat 16. martā Krievijas aviācija sabombardēja Mariupoles Drāmas teātri, kurā atradās civiliedzīvotāji. Atbilstoši Ukrainas ziņojumam, Krievijas sabombardētajā teātrī, pie kura bija izvietoti labi saskatāmi uzraksti "Bērni", dzīvību zaudēja 300 cilvēku. Pēc starptautiskā sašutuma viļņa, Krievija atkal apvainoja "Azov", šoreiz — ka tā kaujinieki teātri uzspridzinājuši paši.[24] EDSO 13. aprīlī publicētajā atskaitē konstatēts, ka Krievijas puse viltojusi pierādījumus pirmajā gadījumā un nav tādus iesniegusi otrajā, attiecīgi nekāds "Azov" sakars ar šiem kara noziegumiem nav konstatēts.[25]
2022. gada 19. martā prezidents Zelenskis piešķīra Ukrainas varoņa titulu "Azov" komandierim Mariupolē majoram Denisam Prokopenko.[26] 22. martā tika ieņemts tobrīd jau atstātais "Azov" militārais štābs ziemeļu Kalmjuskas rajonā.[27]
Aprīļa sākumā Azovas bataljons kopā ar citiem vietējiem ukraiņu spēkiem sāka atkāpties uz "Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīcu, milzīgā metalurģijas uzņēmumā, kas celts, lai varētu pretoties militāriem uzbrukumiem un bombardēšanai. Līdz 21. aprīlim lielākā daļa ukraiņu spēku bāzējās "Azovstaļ", un Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu saviem spēkiem nevis iebrukt kompleksā, bet gan bloķēt to.[28]
Nākamajās dienās turpinājās rūpnīcas apšaude un bombardēšana.[29]
Azovas bataljons piedalījās arī Kijivas ofensīvas Brovari kaujā, kur viņi un Ukrainas armijas 72. mehanizētā brigāde uzbruka un iznīcināja krievu tanku pulku, kas virzījās uz Brovari pilsētu.[30]
22. aprīlī Mariupoles aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērās industriālajā kompleksā "Azovstaļ". Mariupoles mērs lūdza vispārēju evakuāciju, taču humānie koridori bīstamības dēļ netika atvērti.[31]
28. aprīlī pulka komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars teica, ka Krievijas karaspēks veikuši ap 50 aviācijas triecienu pret Mariupoles aizstāvjiem, kas patvērušies rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, tikušas izmantotas arī fosfora bumbas.[32]
30. aprīlī komandiera vietnieks S. Palamars sacīja, ka no Krievijas spēku aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē sestdien izvestas 20 sievietes un bērni. "Mēs ceram, ka šie cilvēki dosies paredzētajā virzienā, proti, uz Zaporižju, uz Ukrainas kontrolē esošo teritoriju," viņš sacīja. Palamars pauda cerību, ka galu galā no "Azovstaļ" izdosies evakuēt visus civiliedzīvotājus, kā arī daudzos ievainotos karavīrus.[33]
1. maijā S. Palamars informēja, ka rūpnīcā "Azovstaļ" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdzējuši izkļūt ārā civiliedzīvotājiem — gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm un bērniem.[34]
3. maijā S. Palamars sarunā ar Ukrainas mediju “Ukrainska pravda” pavēstīja: "Visu nakti bombardēja ar aviācijas bumbām, gāja bojā divas civiliedzīvotājas. Bet pašlaik notiek “Azovstaļ” sturmēšana."[35]
4. maijā tika zaudēti sakari ar Mariupoles aizstāvjiem metalurģijas uzņēmumā "Azovstaļ".[36]
5. maijā pulka “Azov” vadība informēja, ka Krievijas spēkiem izdevies ielauzties rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā.[37]
8. maijā „Azovstaļ” esošie Mariupoles aizstāvji kritizēja Ukrainas valdību par nespēju aizsargāt nopostīto pilsētu.[38]
9. maijā Mariupoles aizstāvji paziņoja, ka "Azovstaļ" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudējot gan ukraiņu, gan krievu karavīri un, ka rūpnīcas teritorijā atrodās aptuveni 600 ievainoti ukraiņu karavīri, kurus steidzami esot nepieciešams evakuēt, kā arī tās teritorijā esot milzīgs skaits līķu, kas ar pavasara iestāšanos sākot sadalīties.[39]
11. maijā Romas pāvests Francisks Vatikānā tikās ar Mariupoles aizstāvju sievām.[40]
12. maijā „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris Serhijs Volina ar sociālā tīkla „Twitter” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka Īlona Maska ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. S. Volina savā vēstījumā rakstīja, ka Masks mācot pasaules iedzīvotājus ticēt neiespējamajam, tāpēc tikai viņš varot palīdzēt karavīriem izkļūt no „Azovstaļ”.[41]
14. maijā vienības komandiera vietnieks S. Palamars paziņoja, ka Mariupoles aizstāvji līdz šim iznīcinājuši aptuveni 6000 krievu iebrucēju, tostarp arī vienu ģenerāli. Iznīcināti arī 78 krievu tanki un vairāk nekā simts cita veida bruņutehnikas vienību. Viņš norādīja, ka krievu iebrucējiem visu laiku bijis gan skaitliskais, gan bruņojuma pārsvars un, ka krievu karotāju skaits sasniedzis aptuveni 14 000, kuru vidū bijuši arī bēdīgi slavenā privātā militārā uzņēmuma "Vagner" kaujinieki.[42]
17. maijā tika ziņots, ka no aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. 53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet vēl 211 karavīri pa humāno koridoru tika aizvesti uz Olenivku.[43]
18. maijā ziņots, ka no Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “Azovstaļ” tika evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā Doneckas tautas republikā.[44]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
