Baltkrievijas politika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Baltkrievijas politika norisinās unitāras prezidentālas republikas ietvaros ar divpalātu parlamentu. Valsts vadītājs ir Baltkrievijas prezidents.[1] Izpildvaru īsteno valdība, tās galva ir premjerministrs, kuru ieceļ prezidents.[2] Likumdošanas vara de jure pieder divpalātu parlamentam jeb Nacionālajai sapulcei, tomēr prezidents var pieņemt dekrētus, kas tiek īstenoti tādā pašā veidā kā likumi.
Divpalātu parlaments kopš 1996. gada sastāv no 64-vietīgas Republikas padomes, kuru pa 8 cilvēkiem ievēl apgabalu un Minskas padomes, un vēl 8 ieceļ prezidents, un 110-vietīgas pārstāvju palātas, kuru ievēl tautas vēlēšanās pēc mažoritārās sistēmas. Administratīvi valsts ir sadalīta sešos apgabalos ("voblascos") un Minskas pilsētā.
Baltkrievijas ārpolitika ir tuva Krievijas pozīcijai gan ciešo ekonomisko saišu dēļ, gan tādēļ, ka Maskava reti kritizē Lukašenku par valsts vadības stilu. Tomēr Baltkrievija cenšas izvairīties no pilnīgas saplūšanas ar Krieviju un nereti demonstratīvi strīdas ar to par ekonomiskiem jautājumiem vai demonstrē labas attiecības ar Krievijai mazāk draudzīgām zemēm, cerot šādās reizēs saņemt Rietumu atbalstu. Tā, 2019. gada aprīlī Lukašenka Maskavā apvainoja Krieviju sankcijās pret baltkrievu precēm un draudēja apturēt Krievijas naftas piegādes Eiropai caur Baltkrieviju.[3][4]