Bermontiāde
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bermontiāde jeb Bermonta afēra (vācu: Bermondt-Affäre) bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim atsita Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas uzbrukumu un pilnībā sakāva savu pretinieku. Savukārt Lietuvas Bruņotie spēki līdz 15. decembrim sakāva tās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas daļas, kas bēgot no sakāves bija atkāpušās uz Lietuvu. Latvijai šī uzvara nozīmēja galīgu atbrīvošanos no Vācijas bruņotajām vienībām, kā arī iespēju pievērsties Latgales atbrīvošanai no Latvijas SPR varas.
Bermontiāde | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara (Latvijas Bruņoto spēku karadarbība pret Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju) | |||||||
Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta — cilnis Brīvības piemineklī | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Latvija Lietuva Igaunija (bruņuvilcieni) Apvienotā Karaliste (karakuģi) Francija (karakuģi) |
Krievija (Rietumkrievijas militāri politiskā padome) Vācija (no 25. novembra) | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Dāvids Sīmansons (līdz 16. oktobrim) Jānis Balodis Prans Ļatuks |
Pāvels Bermonts-Avalovs Valters fon Eberharts |
1919. gada oktobrī—decembrī Krievijas pilsoņu karā cieta arī citas Baltās kustības armijas — Nikolaja Judeņiča Ziemeļrietumu armija pie Petrogradas un Antona Deņikina Dienvidkrievijas armija Orlas—Kromu operācijā pret Sarkano armiju, kuras trieciengrupās bija Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas pulki. Krievu vēsturnieks Cvetkovs uzskata Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas neveiksmīgo uzbrukumu "latviešu separātistiem" pie Rīgas kā vienu no galvenajiem cēloņiem Baltās kustības sakāvei cīņā par Petrogradu 1919. gada rudenī.[1]