From Wikipedia, the free encyclopedia
Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā. Robežojas ar Tomes pagastu, pa Daugavu ar Lielvārdes pilsētu, Lielvārdes un Jumpravas pagastiem un Aizkraukles novada Skrīveru pagastu. Tāpat, robežojas arī ar Bauskas novada Vecumnieku un Valles pagastiem, Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, kā arī Jaunjelgavas un Sērenes pagastiem.
Birzgales pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Ogres novads | |||
Centrs: | Birzgale | |||
Kopējā platība:[1] | 293,7 km2 | |||
• Sauszeme: | 281,7 km2 | |||
• Ūdens: | 12,0 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 508 | |||
Blīvums (2024): | 5,4 iedz./km2 | |||
Domes priekšsēdētājs: | Diāna Arāja | |||
Mājaslapa: | www | |||
Birzgales pagasts Vikikrātuvē |
Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi (mežainums ir 68%).
Mašklāvu leja, Oškalns, Robežnieku kalns, Ruceļu kalns, Salas kalns, Slaidēnu pilskalns, Širmeļkalns
Augstupe, Daugava, Degļupīte, Dīriķupīte, Kašurga, Ņega, Pančupīte, Plieņupīte, Saltais grāvis, Sienapurva upīte, Širmeļupīte, Taļķe, Torbēnupīte, Vitkapupīte, Vīksniņa, Zirgupīte, Zvirgzde, Žīdupīte.
Daugavas dzirnavezers, Dauguļu dīķis, Lindes parka dīķis, Ņegas ezers, Pankas ezers, Rūķu dīķis, Širmeļu dīķis, Tamboviču dzirnavezers, Vitkapu ezers.
Briežu purvs, Damšu tīrelis, Diņķu purvs, Lāču purvs, Smakstes tīrelis, Spāres purvs.
Pagasta teritorijā atrodas daļa no dabas lieguma Daugava pie Kaibalas, kā arī dabas piemineklis Radžu ūdensrijēji un sausgultne.
Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 16. gadsimtā Lindes muiža piederēja Pletenbergu dzimtai, 1567. gadā izveidoja Lindes-Birzgales draudzes novadu, kas vēlāk ietilpa Aizkraukles draudzes novadā. 1752. gadā pilnīgi nodega mācītājmuiža, kurā saimniekoja mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders. Otro reizi mācītājmuiža nodega 1824. gadā, kad gāja bojā viss baznīcas arhīvs. 1769. gadā Lindes muižnieks noteica četrus ciemus par mācītāja muižas klaušiniekiem, vēlāk klaušas pārvērta nomā, bet 1892. gadā pārdeva māju saimniekiem. Draudzes baznīca vairākkārt atjaunota, 1867. gadā uzbūvēja baznīcas torni ar akmens pamatiem, 1894. gadā atjaunoja uguns nopostīto sakristeju un 1896. gadā pārbūvēja daļu baznīcas. Vēl pirms dzimtbūšanas atcelšanas Lindes (Daugavas) muižas īpašniece Sofija fon Mengdene izdeva saviem ļaudīm trīs tiesību grāmatas, proti, "Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana" (1796), "Zaldātu jeb Rekrūtu Mesli" (1805) un "Lindes un Birzgales Zemnieka jeb Pagasta Tiesa" (1805).[3] Pagasta teritorijā atradās Lindes (Daugavas) muiža ar Birzgales pusmuižu, vēlāk Alstiķu muiža (Gut Halswigshof), Kalna muiža (Berghof), Kannenieku muiža (Gut Kanenneken). 1920. gada zemes reformas laikā Birzgales-Lindes muižu ar mācītāja muižu sadalīja 178 vienībās 3200 hektāru kooplatībā.[4]
1935. gadā Birzgales pagasta (līdz 1925. gadam Lindes pagasts) platība bija 207,5 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Birzgales, Daugaviešu, Degļupes un Oškalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Birzgales ciemam pievienoja likvidēto Oškalnes ciemu, bet 1956. gadā Valles ciema kolhoza "Jaunā gvarde" teritoriju. 1974. gadā daļa Birzgales ciema teritorijas pievienoja Daugaviešu ciemam. 1977. gadā notika teritoriju apmaiņa ar Vecumnieku ciemu. 1979. gadā pievienoja likvidētā Daugaviešu ciema teritoriju.[5] 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.[6]. 2009. gadā Birzgales pagastu iekļāva Ķeguma novadā. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva Ogres novadā.
No pagasta iedzīvotājiem Birzgalē dzīvo apmēram 40% jeb aptuveni 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums ir apmēram 6,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81,5% iedzīvotāju ir latvieši, 11,6% ir krievi. Pēc dzimuma 46,9% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,1% - sievietes.
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pagasta centrs ir Birzgalē.
Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz Vecumniekiem un Valli). Pagasta dienviddaļu šķērso Jelgavas - Krustpils dzelzceļš. Visintensīvākā saimnieciskā darbība pagastā notiek gar satiksmes ceļiem ziemeļu daļā un Birzgales apkārtnē.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.