Bīgls
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bīgls ir vidēja lieluma medību suņu šķirne, kas izveidota Anglijā. Bīgls tiek iedalīts dzinējsuņu klasē, un tas ir paredzēts zaķu un trušu medībām. Tam ir izcila oža un pēdu meklēšanas instinkts, tādēļ to plaši izmanto muitas dienestā, meklējot aizliegto produktu un vielu klātesamību cilvēku bagāžā. Bīgls ir arī ļoti populārs kā mājas mīļdzīvnieks, jo tas ir neliela auguma, ar līdzsvarotu temperamentu un labu veselību[1]. Tas vidēji dzīvo līdz 12,5 gadiem, kas ir raksturīgi šāda izmēra suņiem[2].
Bīgls | |
---|---|
Izcelsme | Anglija |
Īpašības | |
Svars | Tēviņi: 10-11 kg |
Mātītes: 9-10 kg | |
Augstums skaustā | 33 - 41 cm |
Apmatojuma veids | blīvs, asspalvains, vidēji garšs |
Krāsa | trīskrāsu vai balts kombinācijā ar sarkanbrūnu, dzeltembrūnu, tumši brūnu vai melnu |
Metiena lielums | 2 - 14 kucēns(-i) |
Dzīves ilgums | 12—15 gadi |
Suns Canis lupus familiaris |
Bīgla tipa suņi pasaulē eksistē jau vairāk kā 2000 gadus, bet bīgls kā šķirne, ko pazīstam mūsdienās, Anglijā tika izveidots 1830. gados, sakrustojot vairākas šķirnes; talbotu, ziemeļbīglu, dienviddzinējsuni un iespējams, ka harjeru. Bīgls vienmēr ir bijis populārs suns, kas ir attēlots gan literatūrā, gan glezniecībā, gan filmās.
Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu pirmo reizi bīgla vārds literatūrā tiek pieminēts 1475. gadā. Nav ziņu par to, kā sunim radies šāds vārds, tomēr ir vairākas versijas; vārds "bīgls" ir cēlies no franču valodas vārda bégueule, kas nozīmē atvērta rīkle jeb plaši atvērta mute; otra versija ir tāda, ka vārds ir cēlies no vecangļu valodas jeb gēlu valodas "beag", un tas nozīmē "mazs"; vēl viena versija vārda bīgls izcelšanos saista ar franču vārdu "beugler", kas nozīmē "apakšā"; pēdējā versija, ka vārds cēlies no vācu valodas "begele" un nozīmē "rāties".
Bīgla šķirnes suņi ir iecienīti Baltijas reģionā un ir izmantoti Igaunijas dzinējsuņa šķirnes izveidē, kā arī Latvijas dzinējsuņa dzīslās rit bīgla asinis[3].