Baznīca (celtne)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei. Draudzes locekļi atrodas baznīcā, lai, atkarībā no konfesijas piedalītos dievkalpojumā vai Svētajā Misē, kā arī adorētu, lūgtos, kārtotu ar ticību saistītus jautājumus, piedalītos mācībās. Par baznīcu var saukt tikai kristietības sakrālo celtni, citām reliģijām to celtnes tiek apzīmētas ar citiem nosaukumiem: jūdaismā tās ir sinagogas, islāmā — mošejas, bet budismā, hinduismā un vairākās citās reliģijās — tempļi.
- Šis raksts ir par ēku. Par citām jēdziena baznīca nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Baznīca ir kristietības galvenā jeb pamatsakrālā celtne, ar ko nosacīti var apzīmēt visas tās sakrālās celtnes — tā, piemēram, bazilika ir titulēta baznīca, katedrāle ir diecēzes katedras jeb bīskapa baznīca, kapela ir privāta baznīca vai baznīca ar ierobežotu piekļuvi vai arī ar ierobežotu funkciju veikšanu un rituālu darbību. Visbiežāk kapelas termins tiek izmantots gadījumos, ja celtne ir privātā īpašumā jeb tā atrodas kādas reliģiskas organizācijas ietvaros, piemēram, klostera teritorijā.