Digitālā bibliotēka
From Wikipedia, the free encyclopedia
Digitāla bibliotēka ir dokumentu kolekcija organizēta elektroniskā formātā, kas ir pieejams internetā vai CD-ROM (kompaktdiska lasāmatmiņā) diskā.[1] Tā ir bibliotēka, kuras resursi ir pieejami mašīnlasāmā formātā, izmantojot datoru. Resursi var būt pieejami gan uz vietas bibliotēkās, gan tiešsaistē (Reitz, Joan M.). Digitāla bibliotēka ir tehnoloģisko iespēju un elektronisko resursu kopums. Iegūto digitālo informāciju var izmantot ikviens interesents, kas ir ieinteresēts kāda jautājuma apzināšanā.
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Digitālās bibliotēkas saturā ir dati, metadati. Digitālo bibliotēku produktu var skatīt publiskajā telpā vai slēgtajā telpā. Digitālās bibliotēkas tiek veidotas kādai konkrētai lietotāju grupai (mērķauditorijai) vai sabiedrībai kopumā.
Digitālu bibliotēku var dēvēt arī par virtuālu bibliotēku, kas ir bibliotēka „bez sienām”, pieejama tikai elektroniski. Tajā nav drukāto informācijas avotu (Reitz, Joan M.). Digitālie objekti, kolekcijas – teksti (arī pilnteksti), audio ieraksti, kustīgi un nekustīgi attēli, kā arī digitālo objektu dažādās kombinācijas.