Dināru kalniene
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dināru kalniene (slovēņu: Dinarsko gorstvo, horvātu: Dinaridi, serbu: Динарске планине) vai Dināru Alpi (albāņu: Alpet Dinaride) ir kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos.[1] Stiepjas vairāk kā 660 km garumā Slovēnijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Serbijas, Albānijas un Kosovas teritorijā paralēli Adrijas jūras krastam no Jūlija Alpiem ziemeļos līdz Drinas upes ielejai dienvidos.
Dināru kalniene | |
---|---|
Ziemeļvelebitas nacionālais parks, Horvātija | |
Kontinents | Eiropa |
Novietojums | Balkānu pussala |
Valstis |
Slovēnija Horvātija Bosnija un Hercegovina Melnkalne Serbija Albānija |
Garums | 667 km |
Platums | 35—230 km |
Platība | 174 445 km2 |
Augstākais kalns | Jezerca |
Augstums | 2694 m |
Koordinātas | 43°30′N 18°0′E |
Dināru kalniene Vikikrātuvē |
Dināru kalniene ir jauni kroku kalni, kas veidojušies mezozojā, paleogēnā un neogēnā pirms 50—100 miljoniem gadu. Augstāko rietumu daļu veido kaļķakmeņu plakankalnes un grēdas (Velebits, Dināra), kurām raksturīgas karsta reljefa formas ar grūti pārvaramu kalnu barjeru ar krauju uz Adrijas jūru. Austrumu daļā vidēji augstas no slānekļiem, smilšakmeņiem, metamorfajiem un izvirdumiežiem veidotas plakankalnes un kalnienes, ko saposmo ielejas un ielejas un tektoniskās ieplakas. Dienvidu daļā Durmitors un Ziemeļalbānijas Alpi ar kalnienes augstāko virsotni Jezercu (2694 m).
Kalnienes rietumu daļā dēļ karstiem nav virszemes noteces; plaši kailkarsta lauki, klintis bez veģetācijas. Austrumu daļā blīvs upju tīkls, nogāzēs meži, virs tiem subalpīnās pļavas.
Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, kalnienes centrā atrodas Blidiņes dabas parks, un Horvātijas daļā atrodas Dināras dabas parks.