Doles draudzes novads (vācu: Kirchspiel Dahlen) bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Līdz 1630. gadam Doles draudzes novads piederēja Kurzemes un Zemgales hercogistei, tad Zviedru Vidzemei.
Doles draudzes novads (1791. gada karte).
Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca (2000).
1826. gadā Doles draudzes novadā bija šādas muižas:[1][2]
- Doles mācītājmuiža (Pastorat Dalen)
- Doles muiža (Dalen) ar Jauno (Neuhof), Katrīnmuižu (Katharinenhof) un Hinzensland pusmuižu
- Pulkarnes muiža (Pulkarn), arī Briediķa muiža
- Bērzmentes muiža (Bersemünde), arī Silķu muiža
- Ķekavas muiža (Kekkau)
- Nulpes sala (Nolpenholm, Nulpenholm)
Skats pie vecās Doles baznīcas
Jaunās Doles baznīcas būve (
Broce, 1783)
Doles baznīca, 1785
Doles muižas kungu māja (20. gs. sākumā)
Doles baznīca un Ķekavas muižas ēka (ap 1912)
- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 364. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 63–65. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 222–223. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 44–46. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
.jpg)
