From Wikipedia, the free encyclopedia
Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.[1] Dzīvība ir īpašība, kura atšķir priekšmetus no dzīvās dabas. Nāve ir dzīvības beigas, pēc tās iestāšanās organisms kļūst "nedzīvs". Ar dzīvības pētīšanu nodarbojas bioloģijā. Savukārt ar dzīvības definēšanas jautājumiem nodarbojas filozofija.
Ir atrastas liecības, ka dzīvība uz Zemes eksistē 3,7 miljardus gadu[2] (Zemes vecums ir aptuveni 4,54 miljardi gadu). Senāko fosiliju vecums ir aptuveni 3,4 miljardi gadu. Sākotnēji tie bija primitīvi organismi. Pirmie eikarioti (organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un dažādi organoīdi) parādījās pirms aptuveni 2,3 miljardiem gadu. Evolūcijas rezultātā dzīvības formas attīstījās. Pirmie daudzšūnu organismi parādījās pirms 1,5 miljardiem gadu, bet pirmie dzīvnieki tikai pirms 800 miljoniem gadu. Pirmie cilvēki radās pirms 2 miljoniem gadu.
Dzīvība uz Zemes tiek iedalīta vairākās grupās. Augstākā taksonomiskā vienība ir impērija. Tādas ir tikai divas: prokarioti, kas vēl sīkāk dalās baktērijās un arhejos, un eikarioti. Pie eikariotiem pieder dzīvnieki, augi, sēnes un protisti. Savukārt par vīrusiem zinātniekiem nav vienprātības, vai tie ir dzīvi organismi.[3] Šūnu teorija nosaka, ka dzīvu organismu uzbūves pamatvienība ir šūna, bet vīrusus veido tikai nukleīnskābes fragments un olbaltumvielu apvalks.
Dzīvību, kas attīstījusies ārpus Zemes, sauc par ārpuszemes dzīvību. Ar tās pētīšanu nodarbojas astrobioloģijas speciālisti. Ārpuszemes dzīvības un ārpuszemes civilizāciju eksistence mūsdienās nav zinātniski pierādīta un šis jēdziens tiek izmantots galvenokārt zinātniskajā fantastikā un ufoloģijas teorijās.
Ārpuszemes dzīvības ideja parādījusies jau pitagoriešu mācībā par dvēseļu ceļošanu no vienas apdzīvotas pasaules uz otru. 16. gadsimtā domu, ka zvaigznes ir tādas pašas Saules, ap kurām riņķo planētas, uz kurām var būt dzīvība, izteicis Džordāno Bruno, pamatojoties uz pitagoriešu un neoplatonisma idejām.
Kad organismā vairs nevar normāli funkcionēt dzīvībai nepieciešami procesi, iestājas nāve, un organisms sāk sairt. Nāves iemesls var būt ne tikai organisma novecošana, bet to var izraisīt arī slimības, nepietiekams uzturs, slepkavības, nelaimes gadījumi, pašnāvība, gaļēdāju uzbrukums un citi iemesli.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.