Edvards III Plantagenets
From Wikipedia, the free encyclopedia
Edvards III Plantagenets (angļu: Edward III of Plantagenet; dzimis 1312. gada 13. novembrī, miris 1377. gada 21. jūnijā) bija Anglijas karalis, tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem Anglijas karaļiem viduslaikos. Valdīja no 1327. gada 26. janvāra līdz savai nāves dienai. Edvards III atjaunoja karalisko autoritāti, kuru bija kritusies viņa tēva Edvarda II laikā. Pārveidoja Anglijas Karalisti par vienu no spēcīgākajām militārajām varām Eiropā. Viņa valdīšanas laikā tika arī veikta būtiska attīstība likumdošanā un valdībā — galvenokārt Anglijas parlamenta reformēšana un nostiprināšana. Edvarda III laikā valstī plosījās Melnā nāve (mēris).
Ātrie fakti Edvards III Edward III, Priekštecis ...
Edvards III Edward III | |
---|---|
Anglijas karalis | |
Amatā 1327. gada 1. februāris — 1377. gada 21. jūnijs (kronēts 1327. gada 1. februārī) | |
Priekštecis | Edvards II |
Pēctecis | Ričards II |
| |
Dzimšanas dati |
1312. gada 13. novembrī Vindzoras pils, Bērkšīra, Anglija ( Apvienotā Karaliste) |
Miršanas dati |
1377. gada 21. jūnijā (64 gadu vecumā) Ričmondas pils, Ričmonda, Anglija (Londona, Apvienotā Karaliste) |
Apglabāts | Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
Dinastija | Plantagenetu dinastija |
Tēvs | Edvards II |
Māte | Francijas Izabella |
Dzīvesbiedrs(-e) | Eno Filipa (Prec.1328;mirusi 1369) |
Bērni | 12 bērni, to skaitā Melnais princis Edvards, Antverpenes Lionels, Ģentes Džons, Lenglijas Edmunds, Vudstokas Tomass |
Reliģija | katolisms |
Aizvērt