From Wikipedia, the free encyclopedia
Eglene, arī dzeltenā krimilde[1] (Lactarius scrobiculatus) ir Latvijā vidēji bieža liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Eglene Lactarius scrobiculatus | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
Rinda | Bērzlapju rinda (Russulales) |
Dzimta | Bērzlapju dzimta (Russulaceae) |
Ģints | Pienaiņu ģints (Lactarius) |
Suga | Eglene (L. scrobiculatus) |
Eglene Vikikrātuvē |
Sugu pirmais aprakstījis Džovanni Skopoli 1772. gadā kā Agaricus scrobiculatus,[2] 1838. gadā Eliass Magnuss Frīss tai deva mūsdienu nosaukumu Lactarius scrobiculatus (Scop.) Fr. (1838).[3]
Arī citi autori, kā parasti, devuši savus nosaukumus:
2008. gada iedalījumā pienaines pēc ģenētiskās izcelsmes tika sadalītas 3 apakšģintīs — Piperites (ieskaitot egleni), Russularia un Plinthogalus, kas savukārt tika sadalītas sekcijās un apakšsekcijās. Eglene ietilpināta sekcijā Zonarii un apakšsekcijā Scrobiculati, kurā tā ir tipiskā suga.
Egleni pieskaita pie krimildēm, kurās ietilpina lielākās un masīvākās pienaines (izņemot priežu rudmieses) ar īsu kātiņu. Krimildes nav zinātniskās klasifikācijas grupa un ir tikai neformāls tautas apzīmējums.
Egļu mikorizas sēne, retāk sastopama arī kopā ar balteglēm un bērziem. Vairums avotu atzīmē augšanu skābās augsnēs,[5] taču daļa norāda uz kaļķainām augsnēm, kas var būt saistīts ar uz attiecīgajām augsnēm augošajiem mežu tipiem. Latvijā parasti aug no jūlija līdz oktobrim. Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā, parasti piearktiskajā vai mērenajā joslā, arī subtropu kalnos, kur sastopami egļu meži.[10] Pārsvarā mitrās vietās vecos mežos.[11][12] Par sastopamības biežumu Latvijā publicēti pretēji viedokļi.
Laba ēdamā sēne,[5] taču sīvās sulas dēļ novārāma,[1][12] iesaka arī papildus mērcēšanu.[13][14] Iesaka sālīšanai un marinēšanai.[6] Rietumeiropā un Amerikā parasti tiek uzskatīta par neēdamu vai indīgu,[15][16] taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek lietota pārtikā pēc novārīšanas.[17] Nenovārītas sēnes toksīnu iedarbība ir līdzīga parastajam vilnītim un sīvajai bērzlapei.[18] Tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.[19] Krievijā pēc pārtikas vērtības senāk tikusi pielīdzināta vilnīšiem vai citām krimildēm,[11] pēc PSRS klasifikācijas atbilst 1. (augstākajai) barības vērtības kategorijai kopā ar baravikām un rudmiesēm.[20][21][22]
Vienā kladu apakšsekcijā ar egleni atrodas ūdensjoslu pienaine (L. aquizonatus), L. auriolla, L. leonis, L. olivinus, L. tuomikoskii (visas šīs piecas sugas aprakstītas Somijā 1984. gadā un ne visi mikologi piekrīt to eksistencei kā atsevišķām sugām, nevis varietātēm), L. abbotanus (atrasta Indijā un citur nav zināma), un četras senāk aprakstītas sugas — Eiropas un Ziemeļamerikas saldūksne (L. resimus), tikai Eiropas skropstainā pienaine (L. citriolens) un tikai Ziemeļamerikas L. delicatus un L. alnicola, un visas šīs desmit sugas ārēji atgādina egleni. Visām apakšsekcijas sugām raksturīga balta piensula, kas gaisā krāsojas dzeltena, netīras krāsas cepurīte un pūkaina cepurītes maliņa.[23]
Latvijā no tām uz 2021. gadu atrastas tikai trīs — saldūksne, skropstainā un ūdensjoslu pienaine.[24] Saldūksnei ir gaišāka cepurīte un kātiņš nav bedrains, skropstainās pienaines kātiņš nav bedrains un tā aug lapu koku mežos.
Par sajaucamu reizēm nosauc arī izskata ziņā līdzīgo meduszvīņu krimildi (L. repraesentaneus), taču tā redzami atšķiras ar savu piensulu, kas gaisā kļūst violeta.[12]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.