Ekskomunikācija
izslēgšana no baznīcas / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ekskomunikācija (latīņu: excommunicatio) ir institucionāla darbība, kuru izmanto, lai atņemtu, apturētu vai ierobežotu dalību vai tiesības reliģiskā kopienā, it īpaši sakramentu pieņemšanu. Terminu bieži vēsturiski izmanto tieši par Katoļu baznīcas darbībām, lai gan to mēdz attiecināt uz citām reliģiskām kopienām. Piemēram, arī protestantismā un Jehovas lieciniekos ir novērojamas līdzīgas prakses. Pašā Katoļu baznīcā ekskomunikācija tiek īstenota reti.[1]