Ernests Morics

Ernests Morics (1889-1955) bija latviešu farmaceits un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs (1904). 1. un 2. Saeimas deputāts no LSDSP (1922–1928), arodbiedrību darbinieks.^[1]

Ernests Morics
1. un 2. Saeimas deputāts
Amatā 1922. gads — 1928. gads
Satversmes sapulces deputāts
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris
Dzimšanas dati	1889. gada 13. martā Stendes pagasts, Talsu apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija)
Miršanas dati	1955. gada 13. augustā (66 gadu vecumā) Blagoveščenska, Amūras apgabals, PSRS (tagad  Krievija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Profesija	farmaceits

Dzīvesgājums

Dzimis 1889. gada 13. martā Stendes pagastā. Studēja farmāciju, 1904. gadā iestājās LSDSP. Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts. LSDSP Centrālkomitejas loceklis (1919—1931). Latvijas strādnieku slimo kasu savienības priekšsēdētājs, Latvijas Arodbiedrību Centrālā Biroja sekretārs līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā. Vācu okupācijas laikā darbojās Latvijas Centrālajā padomē. 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandā nodrukāts arī viņa uzvārds, bet viņa paraksts dokumentā nav.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1948. gada 5. aprīlī E. Moricu apcietināja un deportēja uz Sibīriju. Miris 1955. gada 13. augustā Blagoveščenskā, PSRS.

Atsauces

1. «letonika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 15. maijā.