Evaņģēlijs
Jaunās Derības pirmās četras grāmatas; katra no šīm grāmatām; teksta fragments no šīm grāmatām / From Wikipedia, the free encyclopedia
Evaņģēlijs (sengrieķu: εὐαγγέλιον, euangelion; eu- — ‘labā’, -angelion — ‘vēsts’) ir vēstījums par Jēzus Kristus un viņa apustuļu dzīvi, par cilvēku glābšanas ceļu caur Kristu. Parasti ar šo vārdu saprot Jaunās Derības četrus kanoniskos evaņģēlijus — Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēliju, kuri sarakstīti laikā starp m.ē. 65. un 80. gadu. Evaņģēliju autori tiek dēvēti par evaņģēlistiem. Senajā Grieķijā par evaņģēlistiem sauca cilvēkus, kuri nesa labas vēstis. Pirmie trīs kanoniskie evaņģēliji tiek dēvēti par sinoptiskajiem evaņģēlijiem, jo stāstījums tajos ir līdzīgs. Ceturtajā, Jāņa evaņģēlijā, Jēzus tiek attēlots atšķirīgs. Kristietības pirmsākumos izplatījās arī citi, vēlāk sarakstīti evaņģēliji, kuri dažādu iemeslu dēļ netika iekļauti Jaunajā Derībā. Bībelē vārds ‘evaņģēlijs’ minēts 99 reizes.[1]