F1 čempionu saraksts - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for F1 čempionu saraksts.

F1 čempionu saraksts

Vikipēdijas lapa

Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.
Pašreizējā sezona
Saistītie raksti
Saraksti
Rekordi
Organizācijas

Pirmās formulas pasaules čempiona titulu (angļu: Formula One World Drivers' Championship, saīsinājumā WDC) ikgadu pasniedz Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) tam pilotam, kurš sezonas laikā ir bijis vissekmīgākais Formula 1 pilots, balstoties uz izstrādāto punktu skaitīšanas sistēmu, ko savukārt nosaka katra braucēja individuālais sniegums sezonas atsevišķajās Grand Prix sacīkstēs.[P 1]

Pasaules čempiona tituls braucējiem pirmo reizi tika piešķirts Pirmās formulas debijas sezonā — 1950. gadā — kuru toreiz ieguva pirmais F1 čempions itālietis Nino Farina.[1][2] Pirmais braucējs, kurš izcīnīja vairāk kā vienu pasaules čempiona titulu bija cits itālietis Alberto Askari — attiecīgi 1952. un 1953. gadā.[1][3] Savukārt pašreizējais Formula 1 pasaules čempions ir vācu pilots Niko Rosbergs, kuram savu pirmo pasaules čempiona titulu izdevās izcīnīt 2016. gadā.[4]

Kopumā, kopš tika aizvadīta pirmā F1 sezona, par Pirmās formulas pasaules čempioniem ir kļuvuši 33 dažādi braucēji, no kuriem vistitulētākais ar septiņiem izcīnītajiem čempiona tituliem ir vācu pilots Mihaels Šūmahers.[1] Viņam šobrīd arī pieder rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem tituliem: pieci tituli pēc kārtas (izcīnīti laika posmā starp 2000. un 2004. gadu).[1] Otrajā vietā ar pieciem izcīnītajiem tituliem seko argentīnietis Huans Manuels Fanhio.[1][5] Savukārt trešo vietu ar četriem tituliem dala francūzis Alēns Prosts un vācietis Sebastiāns Fetels, kurš patlaban F1 vēsturē ir ne tikai jaunākais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.[1][6][7][8]

Valstu ziņā visvairāk čempionu pieder Lielbritānijai, no kuras laika gaitā veseli desmit piloti ir paspējuši kļūt par pasaules čempioniem, kamēr Brazīlijai un Somijai katrai ir par trim pasaules čempioniem.[1] Komandu konkurencē visvairāk čempionu titulu ir Ferrari komandai, kuras sastāvā braucēji par pasaules čempioniem ir kļuvuši 15 reizes.[1] No kopējiem 33 Pirmās formulas čempioniem 20 vēl joprojām ir dzīvi, pēdējais no F1 čempioniem, kas aizgāja aizsaulē, bija britu Pirmās formulas pasaules čempions, sers Džons Sertīss (1934–2017).[9]

Saraksts

Pēc sezonas

Sezona Pilots Komanda Riepas Pole-position Uzvaras Pjedestāli Ātrākie apļi Punkti Titulu ieguvis Pārsvars (punkti)
1950
Nino Farina[1]
Alfa Romeo
P 2 3 3 3 30 7. sacīkste no 7 3
1951
Huans Manuels Fanhio[1]
Alfa Romeo
P 4 3 5 5 31 8. sacīkste no 8 6
1952
Alberto Askari[1]
Ferrari
F


P

5 6 6 6 36 6. sacīkste no 8 12
1953
Alberto Askari[1]
Ferrari
P 6 5 5 4 34.5 8. sacīkste no 9 6.5
1954
Huans Manuels Fanhio[1]
Maserati[P 2]
Mercedes[P 2]
P


C

5 6 7 3 42 7. sacīkste no 9 16.9
1955
Huans Manuels Fanhio[1]
Mercedes
C 3 4 5 3 40 6. sacīkste no 7 16.5
1956
Huans Manuels Fanhio[1]
Ferrari
E 6 3 5 4 30 8. sacīkste no 8 3
1957
Huans Manuels Fanhio[1]
Maserati
P 4 4 6 2 40 6. sacīkste no 8 15
1958
Maiks Hotorns[1]
Ferrari
E 4 1 7 5 42 11. sacīkste no 11 1
1959
Džeks Brebems[1]
Cooper*
D 1 2 5 1 31 9. sacīkste no 9 4
1960
Džeks Brebems[1]
Cooper*
D 3 5 5 3 43 8. sacīkste no 10 9
1961
Fils Hils[1]
Ferrari*
D 5 2 6 2 34 7. sacīkste no 8 1
1962
Greiems Hils[1]
BRM*
D 1 4 6 3 42 9. sacīkste no 9 12
1963
Džims Klārks[1]
Lotus*
D 7 7 9 6 54 7. sacīkste no 10 21
1964
Džons Sertīss[1]
Ferrari*
D 2 2 6 2 40 10. sacīkste no 10 1
1965
Džims Klārks[1]
Lotus*
D 6 6 6 6 54 7. sacīkste no 10 14
1966
Džeks Brebems[1]
Brabham*
G 3 4 5 1 42 7. sacīkste no 9 14
1967
Denijs Halms[1]
Brabham*
G 0 2 8 2 51 11. sacīkste no 11 5
1968
Greiems Hils[1]
Lotus*
F 2 3 6 0 48 12. sacīkste no 12 12
1969
Džekijs Stjuarts[1]
Matra*
D 2 6 7 5 63 8. sacīkste no 11 26
1970
Johens Rints[1]
Lotus*
F 3 5 5 1 45 12. sacīkste no 13[P 3] 5
1971
Džekijs Stjuarts[1]
Tyrrell*
G 6 6 7 3 62 8. sacīkste no 11 29
1972
Emersons Fitipaldi[1]
Lotus*
F 3 5 8 0 61 10. sacīkste no 12 16
1973
Džekijs Stjuarts[1]
Tyrrell
G 3 5 8 1 71 13. sacīkste no 15 16
1974
Emersons Fitipaldi[1]
McLaren*
G 2 3 7 0 55 15. sacīkste no 15 3
1975
Nikijs Lauda[1]
Ferrari*
G 9 5 8 2 64.5 13. sacīkste no 14 19.5
1976
Džeimss Hants[1]
McLaren
G 8 6 8 2 69 16. sacīkste no 16 1
1977
Nikijs Lauda[1]
Ferrari*
G 2 3 10 3 72 15. sacīkste no 17 17
1978
Mario Andreti[1]
Lotus*
G 8 6 7 3 64 14. sacīkste no 16 13
1979
Džodijs Šekters[1]
Ferrari*
G 1 3 6 0 51 13. sacīkste no 15 4
1980
Alans Džonss[1]
Williams*
G 3 5 10 5 67 13. sacīkste no 14 13
1981
Nelsons Pikē[1]
Brabham
M 4 3 7 1 50 15. sacīkste no 15 1
1982
Keke Rosbergs[1]
Williams
G 1 1 6 0 44 16. sacīkste no 16 5
1983
Nelsons Pikē[1]
Brabham
M 1 3 8 4 59 15. sacīkste no 15 2
1984
Nikijs Lauda[1]
McLaren*
M 0 5 9 5 72 16. sacīkste no 16 0.5
1985
Alēns Prosts[1]
McLaren*
G 2 5 11 5 73 14. sacīkste no 16 20
1986
Alēns Prosts[1]
McLaren
G 1 4 11 2 72 16. sacīkste no 16 2
1987
Nelsons Pikē[1]
Williams*
G 4 3 11 4 73 15. sacīkste no 16 12
1988
Airtons Senna[1]
McLaren*
G 13 8 11 3 90 15. sacīkste no 16 3
1989
Alēns Prosts[1]
McLaren*
G 2 4 11 5 76 15. sacīkste no 16 16
1990
Airtons Senna[1]
McLaren*
G 10 6 11 2 78 15. sacīkste no 16 7
1991
Airtons Senna[1]
McLaren*
G 8 7 12 2 96 15. sacīkste no 16 24
1992
Naidžels Mensels[1]
Williams*
G 14 9 12 8 108 11. sacīkste no 16 52
1993
Alēns Prosts[1]
Williams*
G 13 7 12 6 99 14. sacīkste no 16 26
1994
Mihaels Šūmahers[1]
Benetton
G 6 8 10 8 92 16. sacīkste no 16 1
1995
Mihaels Šūmahers[1]
Benetton*
G 4 9 11 8 102 15. sacīkste no 17 33
1996
Deimons Hils[1]
Williams*
G 9 8 10 5 97 16. sacīkste no 16 19
1997
Žaks Vilnēvs[1]
Williams*
G 10 7 8 3 81 17. sacīkste no 17 39 (3)[P 4]
1998
Mika Hekinens[1]
McLaren*
B 9 8 11 6 100 16. sacīkste no 16 14
1999
Mika Hekinens[1]
McLaren
B 11 5 10 6 76 16. sacīkste no 16 2
2000
Mihaels Šūmahers[1]
Ferrari*
B 9 9 12 2 108 16. sacīkste no 16 19
2001
Mihaels Šūmahers[1]
Ferrari*
B 11 9 14 3 123 13. sacīkste no 17 58
2002
Mihaels Šūmahers[1]
Ferrari*
B 7 11 17 7 144 11. sacīkste no 17 67
2003
Mihaels Šūmahers[1]
Ferrari*
B 5 6 8 5 93 16. sacīkste no 16 2
2004
Mihaels Šūmahers[1]
Ferrari*
B 8 13 15 10 148 14. sacīkste no 18 34
2005
Fernando Alonso[1]
Renault*
M 6 7 15 2 133 17. sacīkste no 19 21
2006
Fernando Alonso[1]
Renault*
M 6 7 14 5 134 18. sacīkste no 18 13
2007
Kimi Reikenens[1]
Ferrari*
B 3 6 12 6 110 17. sacīkste no 17 1
2008
Luiss Hamiltons[1]
McLaren
B 7 5 10 1 98 18. sacīkste no 18 1
2009
Džensons Batons[1]
Brawn*
B 4 6 9 2 95 16. sacīkste no 17 11
2010
Sebastiāns Fetels[1]
Red Bull*
B 10 5 10 3 256 19. sacīkste no 19 4
2011
Sebastiāns Fetels[1]
Red Bull*
P 15 11 17 3 392 15. sacīkste no 19 122
2012
Sebastiāns Fetels[1]
Red Bull*
P 6 5 10 3 281 20. sacīkste no 20 3
2013
Sebastiāns Fetels[1]
Red Bull*
P 9 13 16 7 397 16. sacīkste no 19 155
2014
Luiss Hamiltons[1]
Mercedes*
P 7 11 17 7 384 19. sacīkste no 19 67
2015
Luiss Hamiltons[1]
Mercedes*
P 11 10 17 8 381 16. sacīkste no 19 59
2016
Niko Rosbergs[1]
Mercedes*
P 8 9 16 6 385 21. sacīkste no 21 5

* Ar zvaigznīti atzīmētas komandas, kuras tajā pašā sezonā izcīnījušas konstruktoru kausu.

Pēc braucēja

Septiņkārtējais pasaules čempions Mihaels Šūmahers ir vistitulētākais pilots F1 vēsturē.
Septiņkārtējais pasaules čempions Mihaels Šūmahers ir vistitulētākais pilots F1 vēsturē.
Pieckārtējais pasaules čempions Huans Manuels Fanhio bija vistitulētākais pilots laika posmā no 1955. līdz 2003. gadam.
Pieckārtējais pasaules čempions Huans Manuels Fanhio bija vistitulētākais pilots laika posmā no 1955. līdz 2003. gadam.
Četrkārtējais pasaules čempions Alēns Prosts trīs no saviem četriem tituliem izcīnīja ar McLaren komandu.
Četrkārtējais pasaules čempions Alēns Prosts trīs no saviem četriem tituliem izcīnīja ar McLaren komandu.
Četrkārtējais pasaules čempions Sebastiāns Fetels ir jaunākais čempions vairākās kategorijās.
Četrkārtējais pasaules čempions Sebastiāns Fetels ir jaunākais čempions vairākās kategorijās.
Pilots Tituli (kopā) Sezona(s) Čempions (pēc kārtas)
Mihaels Šūmahers
7 1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004 24.
Huans Manuels Fanhio
5 1951, 1954, 1955, 1956, 1957 2.
Alēns Prosts
4 1985, 1986, 1989, 1993 21.
Sebastiāns Fetels
4 2010, 2011, 2012, 2013 32.
Džeks Brebems
3 1959, 1960, 1966 5.
Džekijs Stjuarts
3 1969, 1971, 1973 11.
Nikijs Lauda
3 1975, 1977, 1984 14.
Nelsons Pikē
3 1981, 1983, 1987 19.
Airtons Senna
3 1988, 1990, 1991 22.
Luiss Hamiltons
3 2008, 2014, 2015 30.
Alberto Askari
2 1952, 1953 3.
Greiems Hils
2 1962, 1968 7.
Džims Klārks
2 1963, 1965 8.
Emersons Fitipaldi
2 1972, 1974 13.
Mika Hekinens
2 1998, 1999 27.
Fernando Alonso
2 2005, 2006 28.
Nino Farina
1 1950 1.
Maiks Hotorns
1 1958 4.
Fils Hils
1 1961 6.
Džons Sertīss
1 1964 9.
Denijs Halms
1 1967 10.
Johens Rints
1 1970 12.
Džeimss Hants
1 1976 15.
Mario Andreti
1 1978 16.
Džodijs Šekters
1 1979 17.
Alans Džonss
1 1980 18.
Keke Rosbergs
1 1982 20.
Naidžels Mensels
1 1992 23.
Deimons Hils
1 1996 25.
Žaks Vilnēvs
1 1997 26.
Kimi Reikenens
1 2007 29.
Džensons Batons
1 2009 31.
Niko Rosbergs
1 2016 33.

Pēc valsts

Valsts Tituli (kopā) Piloti Sezonas Piloti pēc vārda (tituli)
Lielbritānija
16 10 1958, 1962, 1963, 1964, 1965, 1968, 1969, 1971, 1973, 1976, 1992, 1996, 2008, 2009, 2014, 2015 Maiks Hotorns (1), Greiems Hils (2), Džims Klārks (2), Džons Sertīss (1), Džekijs Stjuarts (3), Džeimss Hants (1), Naidžels Mensels (1), Deimons Hils (1), Luiss Hamiltons (3), Džensons Batons (1)
Vācija
12 3 1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016 Mihaels Šūmahers (7), Sebastiāns Fetels (4), Niko Rosbergs (1)
Brazīlija
8 3 1972, 1974, 1981, 1983, 1987, 1988, 1990, 1991 Emersons Fitipaldi (2), Nelsons Pikē (3), Airtons Senna (3)
Argentīna
5 1 1951, 1954, 1955, 1956, 1957 Huans Manuels Fanhio (5)
Somija
4 3 1982, 1998, 1999, 2007 Keke Rosbergs (1), Mika Hekinens (2), Kimi Reikenens (1)
Austrālija
4 2 1959, 1960, 1966, 1980 Džeks Brebems (3), Alans Džonss (1)
Austrija
4 2 1970, 1975, 1977, 1984 Johens Rints (1), Nikijs Lauda (3)
Francija
4 1 1985, 1986, 1989, 1993 Alēns Prosts (4)
Itālija
3 2 1950, 1952, 1953 Nino Farina (1), Alberto Askari (2)
ASV
2 2 1961, 1978 Fils Hils (1), Mario Andreti (1)
Spānija
2 1 2005, 2006 Fernando Alonso (2)
Jaunzēlande
1 1 1967 Denijs Halms (1)
Dienvidāfrika
1 1 1979 Džodijs Šekters (1)
Kanāda
1 1 1997 Žaks Vilnēvs (1)

Pēc konstruktora

Kopumā Ferrari komandā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 15 reizes — vairāk kā jebkurā citā komandā.
Kopumā Ferrari komandā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 15 reizes — vairāk kā jebkurā citā komandā.
McLaren komandas sastāvā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 12 reizes — vienīgi Ferrari komandai ir vairāk.
McLaren komandas sastāvā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 12 reizes — vienīgi Ferrari komandai ir vairāk.
Konstruktors Valsts Tituli (kopā)
Ferrari
Itālija
15
McLaren
Lielbritānija
12
Williams
Lielbritānija
7
Lotus
Lielbritānija
6
Mercedes[P 5]
Vācija
5
Red Bull
Austrija
4
Brabham
Lielbritānija
4
Renault
Francija
2
Cooper
Lielbritānija
2
Benetton
Lielbritānija
2
Tyrrell
Lielbritānija
2
Alfa Romeo
Itālija
2
Maserati[P 5]
Itālija
2
BRM
Lielbritānija
1
Matra
Francija
1
Brawn
Lielbritānija
1

Pēc konstruktora valsts

Valsts Tituli (kopā)
Lielbritānija
37
Itālija
19
Vācija
5
Austrija
4
Francija
3

Pēc dzinēja

Dzinējs Valsts Tituli (kopā)
Ferrari
Itālija
15
Ford
ASV
Lielbritānija
13
Renault
Francija
11
Mercedes
Vācija
9
Honda
Japāna
5
Climax
Lielbritānija
4
TAG
Luksemburga
Vācija
3
Alfa Romeo
Itālija
2
Maserati
Itālija
2
Repco
Austrālija
2
BMW
Vācija
1
BRM
Lielbritānija
1

Pēc riepu ražotāja

Poz. Ražotājs Valsts Tituli (kopā) Sezonas
1 G Goodyear
ASV
24 (7)[P 6] 1966–1967, 1971, 1973–1978, 1980, 1982, 1985–1997
2 P Pirelli
Itālija
12 (6)[P 7] 1950–1954,[P 8][P 9] 1957, 2011–2016
3 B Bridgestone
Japāna
11 (6)[P 10] 19982004, 20072010
4 D Dunlop
Lielbritānija
8 1959–1965, 1969
5 M Michelin
Francija
6 1979, 1981, 1983–1984, 20052006
6 F Firestone
ASV
4 1952,[P 9] 1968, 1970, 1972
7 C Continental
Vācija
2 1954[P 8]–1955
E Englebert
Beļģija
2 1956, 1958

Rekordi

Jaunākie čempioni

Sebastiāns Fetels ir ne tikai jaunākais vienkārtējais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.
Sebastiāns Fetels ir ne tikai jaunākais vienkārtējais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.
Pilots* Vecums** Sezona
1
Sebastiāns Fetels
23 gadi, 133 dienas[10][11][12] 2010
2
Luiss Hamiltons
23 gadi, 300 dienas[13][14] 2008
3
Fernando Alonso
24 gadi, 58 dienas[11] 2005
4
Emersons Fitipaldi
25 gadi, 273 dienas[11] 1972
5
Mihaels Šūmahers
25 gadi, 314 dienas 1994
6
Nikijs Lauda
26 gadi, 197 dienas 1975
7
Žaks Vilnēvs
26 gadi, 200 dienas 1997
8
Džims Klārks
27 gadi, 188 dienas 1963
9
Kimi Reikenens
28 gadi, 4 dienas 2007
10
Johens Rints
28 gadi, 140 dienas 1970 (pēc nāves)

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pirmais čempionāta tituls.

Vecākie čempioni

Huans Manuels Fanhio pašlaik skaitās vecākais pasaules čempions, kuram izdevās izcīnīt savu piekto un pēdējo titulu 1957. gadā, būdams 46 gadus vecs.
Huans Manuels Fanhio pašlaik skaitās vecākais pasaules čempions, kuram izdevās izcīnīt savu piekto un pēdējo titulu 1957. gadā, būdams 46 gadus vecs.
Pilots* Vecums** Sezona
1
Huans Manuels Fanhio
46 gadi, 41 diena[8][15] 1957
2
Nino Farina
43 gadi, 308 dienas[15] 1950
3
Džeks Brebems
40 gadi, 155 dienas[15] 1966
4
Greiems Hils
39 gadi, 262 dienas[15] 1968
5
Naidžels Mensels
39 gadi, 8 dienas[15] 1992
6
Alēns Prosts
38 gadi, 214 dienas[15] 1993
7
Mario Andreti
38 gadi, 193 dienas[15] 1978
8
Deimons Hils
36 gadi, 26 dienas[15] 1996
9
Nikijs Lauda
35 gadi, 242 dienas[15] 1984
10
Mihaels Šūmahers
35 gadi, 239 dienas[15] 2004

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pēdējais čempionāta tituls.

Visvairāk pēc kārtas izcīnītie čempionāta tituli

No kopējiem 33 Pirmās formulas čempioniem tikai 10 no viņiem ir kā minimums izcīnījuši vismaz divus titulus pēc kārtas, no kuriem savukārt Mihaels Šūmahers ir vienīgais, kam ir izdevies izcīnīt atkārtotu čempionāta titulu divās kārtās (1994.–1995. un 2000.–2004. gads).

Mihaels Šūmahers ir ne tikai vistitulētākais pilots F1 vesturē, bet viņam pieder arī rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem čempionāta tituliem, kas šajā gadījumā ir 5 tituli pēc kārtas.
Mihaels Šūmahers ir ne tikai vistitulētākais pilots F1 vesturē, bet viņam pieder arī rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem čempionāta tituliem, kas šajā gadījumā ir 5 tituli pēc kārtas.
Tituli (pēc kārtas) Pilots Sezonas
5
Mihaels Šūmahers
20002004
4
Huans Manuels Fanhio
1954–1957
Sebastiāns Fetels
20102013
2
Alberto Askari
1952–1953
Džeks Brebems
1959–1960
Alēns Prosts
1985–1986
Airtons Senna
19901991
Mihaels Šūmahers
19941995
Mika Hekinens
19981999
Fernando Alonso
20052006
Luiss Hamiltons
2014–2015

Skatīt arī

Piezīmes

  1. Lai gan mūsdienās par pirmās formulas pasaules čempionu kļūst tas pilots, kuram, nobraucot visus sezonas posmus, beigās ir savākti visvairāk punkti, ne visos pasaules čempionāta gados šī sistēma ir tikusi ievērota pilnībā. Sīkākai informācijai skatīt rakstu par F1 punktu skaitīšanas sistēmu vēsturi.
  2. 2,0 2,1 Atskaitot Indianapolis 500 sacīksti, kurā Fanhio nepiedalījās, 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos — Argentīnā un Beļģijā — Fanhio brauca Maserati sastāvā, taču visu atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā.
  3. Johens Rints tika pasludināts par čempionu 1970. gada F1 sezonas priekšpēdējā posmā, taču pats diemžēl jau bija gājis bojā avārijā divus posmus iepriekš — 1970. gada Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā.
  4. Par 1997. gada F1 sezonas čempionu kļuva Žaks Vilnēvs, taču otrās vietas īpašnieku, Mihaelu Šumaheru, kurš kopvērtējumā zaudēja tikai 3 punktus, gala rezultātā diskvalificēja — par tīšu mēģinājumu izsist Vilnēva formulu ārā no sacīkstes sezonas pēdējā posmā. Tādējādi pēc Šumahera diskvalifikācijas uz otro vietu pilotu kopvērtējumā pakāpās Heincs Haralds Frencens, kurš no Vilnēva atpalika 39 punktus.
  5. 5,0 5,1 1954. gada F1 sezonas čempions bija Huans Manuels Fanhio, taču sezonu viņš pabeidza braucot divās komandās — sākotnēji Maserati un pēc tam Mercedes komandā. Līdz ar to Fanhio izcīnītais čempiona tituls ir pieskaitīts abiem konstruktoriem.
  6. 1987., 1988. un 1992.–1996. gada sezonās Goodyear kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
  7. 2011.–2016. gada sezonās Pirelli kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
  8. 8,0 8,1 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos Argentīnā un Beļģijā Huans Manuels Fanhio brauca ar Maserati komandas pārstāvētajām Pirelli riepām, bet atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā, braucot ar Continental riepām.
  9. 9,0 9,1 1952. gada Indianapolisas 500 sacīkstē Alberto Askari piedalījās ar Firestone riepām, bet pārējās sezonas sacīkstēs brauca ar Pirelli pārstāvētajām riepām.
  10. 1999., 2000. un 2007.–2010. gada sezonās Bridgestone kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

Atsauces

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 1,33 1,34 1,35 1,36 1,37 1,38 1,39 1,40 1,41 1,42 1,43 1,44 1,45 1,46 1,47 1,48 1,49 1,50 1,51 1,52 1,53 1,54 1,55 1,56 1,57 1,58 1,59 1,60 1,61 1,62 1,63 1,64 1,65 1,66 1,67 1,68 1,69 1,70 1,71 1,72 1,73 1,74 "Hall of Fame - the World Champions". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 12.08.2016.
  2. "Nino Farina". ESPN. Aplūkots 12.08.2016.
  3. "Formula 1's greatest drivers. Number 11: Alberto Ascari". BBC.com. July 17, 2012. Aplūkots 12.08.2016.
  4. Benson, A. "Nico Rosberg retires: World champion quits Formula 1 five days after title win". bbc.com. December 2, 2016. Aplūkots 17.12.2016.
  5. "Formula 1's greatest drivers. Number 2: Juan Manuel Fangio". BBC.com. November 13, 2012. Aplūkots 12.08.2016..
  6. "Youngest Formula One World Champion". Guiness Worls Records. Aplūkots 12.08.2016.
  7. Barretto, L. "Sebastian Vettel: Four-time F1 world champion" BBC.com. October 27, 2013. Aplūkots 12.08.2016..
  8. 8,0 8,1 "Drivers Records" Archived 2016. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē.. F1 Stats. Aplūkots 13.08.2016.
  9. «John Surtees CBE, 1934 - 2017». formula1.com. F1 administrācija. 2017. gada 10. marts. Skatīts: 2017. gada 14. marts.
  10. "Sebastian Vettel". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
  11. 11,0 11,1 11,2 De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
  12. Pasaules Ginesa rekordu mājaslapā Fetels ir atzīmēts kā 23 gadus un 134 dienas vecs, kad izcīnija savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk ks.: "Youngest Formula One World Champion". Guinness World Records. Aplūkots 13.08.2016..
  13. "Lewis Hamilton". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
  14. Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka Hamiltons ir bijis 23 gadus un 301 dienu vecs, kad ieguva savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk sk.: De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
  15. 15,0 15,1 15,2 15,3 15,4 15,5 15,6 15,7 15,8 15,9 "Top 10 Oldest World Champions in Formula 1 History" Archived 2018. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. TotalSportek.com. July 6, 2016. Aplūkots 13.08.2016.

Ārējās saites


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
F1 čempionu saraksts
Listen to this article