Galviņkāposti
dārza kāposta variatāte (pasuga), viens no visplašāk izmantotajām kāpostu pasugām / From Wikipedia, the free encyclopedia
Galviņkāposti (Brassica oleracea var. capitata) ir divgadīga dārza kāposta pasuga. Atšķirībā no citām dārza kāposta pasugām, galviņkāpostiem ir raksturīgas lielas lapas, kas saaugušas cieši blakus viena otrai un veido apaļu "bumbu", kāpostgalviņu. Tā atrodas uz kacena. Galviņkāposti parasti sver no 0,5 līdz 4 kilogramiem, un var būt zaļi, violeti vai balti.
Galviņkāposti Brassica oleracea var. capitata | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
Ģints | Kāposti (Brassica) |
Suga | Dārza kāposts (B. oleracea) |
Pasuga | Galviņkāposti (B. o. var. capitata) |
Galviņkāposti Vikikrātuvē |
Galviņkāpostus kā kultūraugus sāka audzēt aptuveni 1000 gadus p.m.ē. Salīdzinājumam, Savojas kāpostus audzē kopš 16. gadsimta. Kāpostus sākotnēji audzēja Vidusjūras reģionā. Latvijā galviņkāpostus sāka audzēt 11.–13. gadsimtā. Viduslaikos kāpostiem bija liela nozīme Eiropas tautu virtuvēs. Uzturā lieto auga vasas daļu pēc pirmā gada. Kāpostu sēklas var iegūt, ja tos turpina audzēt vēl vienu gadu.
Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, 2014. gadā tika iegūtas 71,8 miljoni tonnas galviņkāposti un citu kāpostu raža.[1] 33,4 miljoni tonnas (gandrīz pusi no pasaules ražas) no ražas ieguva Ķīnā.[1] Lielu daļu no Ķīnā izaudzētajiem kāpostiem veido Ķīnas kāposti, nevis galviņkāposti. Galviņkāpostus izmanto dažādiem mērķiem. Tos lieto sautējumos, zupās, salātos un citur.