Saules aptumsums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji aizklājot Sauli un aptumšojot Zemes virsmu. Saules aptumsums var notikt tikai jauna mēness fāzes laikā, kad, skatoties no Zemes, notiek Saules un Mēness konjunkcija. Pilna Saules aptumsuma gadījumā Mēness disks aizsedz Sauli pilnībā, bet, ja ir daļējs vai gredzenveida Saules aptumsums, tā nav pilnībā aizsegta.
Katru gadu notiek no diviem līdz trim Saules aptumsumiem, no kuriem parasti viens vai divi ir pilnie Saules aptumsumi. Pilnais Saules aptumsums kādā konkrētā ģeogrāfiskā vietā notiek vēl retāk, tāpēc, ka katra aptumsuma laikā tāds redzams tikai noteiktā joslā uz Zemes virsmas, relatīvi nelielā apgabals. Latvijā iepriekšējais daļējs Saules aptumsums notika 2015. gada 20. martā, nākamais notiks 2018. gada 11. augustā (Latvijā efekts būs ļoti minimāls, jo Mēness aizsegs nelielu daļu no Saules maliņas), bet nākamais pilnais Saules aptumsums būs 2142. gada 25. maijā.[1]
Pēdējais Saules aptumsums pasaulē notika 2017. gada 21. augustā, tas bija pilnais aptumsums un bija redzams Amerikas Savienotajās Valstīs. Nākamais Saules aptumsums notiks 2018. gada 15. februārī. Tas būs daļējs Saules aptumsums un būs novērojams Antarktīdā, beigu fāze būs redzama Čīlē un Argentīnā.