cover image

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Zemes astronomiskais simbols ir .

Quick facts: Orbitālie parametri, Afēlijs, Perihēlijs, Lie...
Zeme  
Slavenā Zemes fotogrāfija "Zilā marmora bumbiņa", kas uzņemta no Apollo 17.
Orbitālie parametri
Epoha J2000
Afēlijs 152 097 701 km
1,0167103335 AU
Perihēlijs 147 098 074 km
0,9832898912 AU
Lielā pusass (rādiuss) 149 597 887,5 km
1,0000001124 AU
Ekscentricitāte 0,016710219
Apriņķojuma periods 365,256366 dienas
1,0000175 gadi
Vidējais apriņķošanas ātrums 29,783 km/s
107 218 km/h
Slīpums sakrīt (0°) pret Zemi
7,25° pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums 348,73936°
Pericentra arguments 114,20783°
Zināmie pavadoņi 1 (Mēness)
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss 6 371,0 km [1]
Ekvatoriālais rādiuss 6 378,1 km [2]
Polārais rādiuss 6 356,8 km [2]
Saspiedums 0,0033528 [2]
Apkārtmērs 40 075,02 km (ekvatoriālais)
40 007,86 km (pa meridiānu)
40 041,47 km (vidējais)
Virsmas laukums

510 072 000 km²[3] 148 940 000 km² sauszeme  (29,2 %)

361 132 000 km² ūdeņi (70,8 %)
Tilpums 1,0832073×1012 km³
Masa 5,9736×1024 kg
Vidējais blīvums 5 515,3 kg/m³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums 9,780327 m/s²[4]
0,99732 g
2. kosmiskais ātrums 11,186 km/s 
40,270 km/h
Sideriskais periods 0,997258 d
23h 56m 04,09054s[4]
Lineārais ātrums uz ekvatora 465,11 m/s
Ass slīpums 23,439281°
Albedo 0,367
Virsmas temperatūra min vid maks
Kelvinos 184 K 287 K 331 K
pēc Celsija −89 °C 14 °C 57,7 °C
Papildu parametri sauszemes, zemes, telūr-, pasaulīgs, kontinentāls
Atmosfēra
Atmosfēras spiediens 101,3 kPa (jūras līmenī)
Sastāvs 78,08% Slāpeklis (N2)
20,95% Skābeklis (O2)
0,93% Argons
0,038% Oglekļa dioksīds
Ūdens tvaiks (atkarībā no klimata)
Close

Zemes masa ir 5,9742×1024kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu, pateicoties nokritušajiem meteoriem[5] un kosmiskajiem putekļiem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu (4,54×109 gadi ± 1%)[6][7][8] un tās dabiskais pavadonis Mēness sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4,53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.

Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debess ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kuru apdzīvo saprātīgas būtnes — cilvēki. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļaskābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgā Saules starojuma daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.

Cita Zemes īpatnība, kas to atšķir no pārējām apzinātajām planētām, ir Zemes garozas tektoniskā aktivitāte. Zemes garozai ir divi galvenie veidi — okeāniskā Zemes garoza un kontinentālā Zemes garoza. Abu veidu Zemes garozas atrodas nepārtrauktā kustībā un to kustība arī nodrošina Zemes ekosistēmas stabilitāti un attīstību. 71% Zemes virsmas klāj okeāni, bet atlikušo daļu sastāda kontinenti un salas.

Pirmais Zemes attēls no kosmosa tika iegūts 1959. gadā no Explorer 6 pavadoņa. Jurijs Gagarins bija pirmais cilvēks, kas ieraudzīja Zemi no kosmosa 1961. gadā. Savukārt Zemes uzaušanu no Mēness apvāršņa pirmā ieraudzīja Apollo 8 komanda 1968. gadā.