Gunārs Preinbergs

Gunārs Preinbergs (dzimis 1931. gada 27. augustā Rīgā; miris 2009. gada 17. janvārī Rīgā) bija latviešu veterinārārsts, mācībspēks un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Gunārs Preinbergs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Dzimšanas dati	1931. gada 27. augustā Rīga, Latvija
Miršanas dati	2009. gada 17. janvārī (77 gadu vecumā) Rīga, Latvija
Tēvs	Ādolfs Preinbergs
Dzīvesbiedrs(-e)	Rita
Bērni	Aivars, Māris
Augstskola	Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Dzīvesgājums

Dzimis 1931. gada 27. augustā tekstiluzņēmuma "Rīgas audums" austuves priekšnieka Ādolfa Preinberga ģimenē, tēvs politiski represēts, gājis bojā Gulaga nometnē.^[1] Mācījās Rīgas pilsētas 9. (Zemitāna) pamatskolā un Saldus zooveterinārā tehnikuma veterinārfeldšeru nodaļā, kuru absolvēja 1950. gadā.

Strādāja Neretas rajona padomju saimniecībā "Druvas" par vecākā veterinārārsta vietas izpildītāju (1950—1953), tad Dobeles rajona veterinārajā slimnīcā par veterinārfeldšeri (1953—1960). Kopš 1960. gada bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Veterinārās fakultātes laborants, vēlāk — vecākais laborants, līdztekus neklātienē studēja LLA Veterinārajā fakultātē, kuru absolvēja 1966. gadā, iegūdams veterinārārsta kvalifikāciju. Strādāja LLA Veterinārajā fakultātē par asistentu (1966—1967), turpināja studijas aspirantūrā (1967—1970), 1972. gadā aizstāvēja veterināro zinātņu kandidāta disertāciju, turpināja strādāt par asistentu (1970—1981), 1982. gadā viņu ievēlēja par docentu.

Sākoties Atmodas kustībai, G. Preinbergs 1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF), bija viens no LLA LTF nodaļas dibinātājiem un vadītājiem Jelgavā. Bija LTF 1., 2., 3. un 4. kongresa delegāts, LTF 1. Domes loceklis, Baltijas Pirmās Asamblejas delegāts Tallinā (1989), LLA LTF valdes priekšsēdētājs, Jelgavas novada LTF domes loceklis (1989—1990), Jelgavas pilsētas tautas deputātu padomes deputāts (1989—1992).

1990. gadā G. Preinbergu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 79. Jelgavas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.^[2] Darbojās Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā, vadīja darba grupu, kas izstrādāja likumu "Par veterinārmedicīnu" (1992), "Par farmaceitisko darbību" (1993), piedalījās arī lauksaimniecības uzņēmumu, pārtikas aprites kārtības un citu ar lauksaimniecību saistītu likumu izstrādē. Bija Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas loceklis (1992—1993).

Pēc Augstākās padomes deputāta pilnvaru izbeigšanās G. Preinbergs nesekmīgi kandidēja 1993. gada 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta. 1994. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par Rīgas domes deputātu no LNNK un Latvijas Zaļās partijas (LZP) saraksta (amatā 1994—1997). Pēc tam nesekmīgi kandidējis vēl vairākās vēlēšanās: 1995. gada 6. Saeimas vēlēšanās no LNNK/LZP saraksta, 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās no LNNK saraksta un 1998. gada 7. Saeimas vēlēšanās no Tautas kopas "Brīvībai" saraksta.

1995. gadā LLU viņam piešķīra emeritētā docenta nosaukumu, bet viņš turpināja strādāt Zemkopības ministrijas Valsts veterinārajā dienestā par vecāko speciālistu dzīvnieku veselības un labturības daļā (1998—1999).

Miris 2009. gada 17. janvārī.^[3]

Zinātniskā darbība

Pētījis govju leikozi, ginekoloģisko slimību ārstēšanu un jaunu zāļu radīšanas problēmas. Gandrīz 200 zinātnisku, populārzinātnisku un publicistisku rakstu, kā arī vienas grāmatas un trīs izgudrojumu līdzautors. Bija Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes loceklis un šīs biedrības goda biedrs.

Apbalvojumi

2000. gadā G. Preinbergu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Literatūra

• Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces

1. Tā nomira arī mans tēvs, čekas terora upuris^{[novecojusi saite]} "Latvijas Vēstnesis" Nr. 20., 06.02.2001.
2. Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
3. timenote.info