Halikarnāsa
From Wikipedia, the free encyclopedia
Halikarnāsa (sengrieķu: Ἁλικαρνᾱσσός, Ἀλικαρνασσός, turku: Halikarnas) bija Senās Grieķijas polisa mūsdienu Turcijas teritorijā Mazāzijas dienvidos, kuru dibināja Trezenas ieceļotāji.[1] Mūsdienās Halikarnāsas vietā atrodas Bodruma.
Halikarnāsa | |
---|---|
Ἁλικαρνᾱσσός | |
Halikarnāsas mauzoleja drupas | |
Atrašanās vieta | Bodruma, Turcija |
Koordinātas | 37°02′16″N 27°25′27″E |
Veids | polisa |
Vēsture | |
Kultūras | Senā Grieķija |
Piezīmes | |
Stāvoklis | drupas |
Halikarnāsa dibināta ap 1200. gadu p.m.ē. 4. gadsimta 1. pusē p.m.ē. — Mausola valdīšanas laikā — šī bija Kārijas galvaspilsēta. Mausolam celtās monumentālās kapenes (Halikarnāsas mauzolejs, celts starp 353. un 350. gadu p.m.ē.) tika nosauktas par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Līdz 334. gadam p.m.ē. pilsēta atradās Persijas impērijas sastāvā, šajā gadā Halikarnāsas kaujā to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. 15. gadsimtā turki iekaroja pilsētu un nosauca par Bodrumu.
Pilsētā ir dzimis sengrieķu vēsturnieks Hērodots.