Hipotermija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hipotermija ir siltasiņu organisma ķermeņa temperatūras samazināšanās zem 35,0 °C.
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Simptomi ir atkarīgi no temperatūras. Ja cilvēkam ir viegla hipotermija, tad parādās drebuļi un apjukums. Pie mērenas hipotermijas drebuļi pārstājas, taču pieaug apjukums. Smagas hipotermijas gadījumā cilvēkam ir paaugstināts sirds apstāšanās risks.[1]
Hipotermijai ir divi galvenie cēloņi: pārmērīgi ilga uzturēšanās aukstumā vai arī jebkurš stāvoklis, kurā organisma siltuma zudumi pārsniedz siltuma producēšanos.[2] Siltuma zudumi var pārsniegt siltuma producēšanos alkohola reibuma, zema cukura līmeņa, anoreksijas, liela vecuma gadījumā.[1][2] Hipotermiju var diagnosticēt pēc cilvēkam esošajiem simptomiem vai ķermeņa temperatūras izmērīšanas.[1]
Vieglu hipotermiju var ārstēt ar siltiem dzērieniem, siltu apģērbu un fiziskajām aktivitātēm. Vidējas hipotermijas gadījumā cilvēks jāapsedz ar siltu segu, jādod silti intravenozi šķidrumi. Cilvēkiem ar smagu hipotermiju var tikt veikta ekstrakorporālā membrānu oksigenācija vai kardiopulmonālā šuntēšana. Cilvēkiem bez pulsa var veikt kardiopulmonālo reanimāciju (sirds masāžu). Temperatūras paaugstināšana parasti turpinās, līdz tā pārsniedz 32 °C. Ja šajā brīdī uzlabojumu nav vai kālija līmenis asinīs ir lielāks par 12 mmol/l, reanimācija var tikt pārtraukta.[1]
Hipotermija ir biežāk izplatīta vecu cilvēku un vīriešu vidū.[3] Viena no zemākajām temperatūrām, pēc kuras ir izdzīvojis cilvēks, ir 13,0 °C (7 gadus veca meitene Zviedrijā).[4] Nāvei no hipotermijas ir bijusi liela loma dažādos karos.[2] Piemēram, Hanibāls zaudēja pusi sava karaspēka Otrā pūniešu kara laikā, daudz Napoleona karavīru mira 1812. gada kara laikā.