Iļja Franks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Iļja Franks (krievu: Илья Михайлович Франк; dzimis 1908. gada 23. oktobrī, miris 1990. gada 22. jūnijā) bija padomju fiziķis. 1958. gadā kopā ar Pāvelu Čerenkovu un Igoru Tammu ieguvis Nobela prēmiju fizikā par Čerenkova—Vavilova starojuma atklāšanu un izskaidrošanu.[1]
Ātrie fakti Iļja Franks Илья Михайлович Франк, Personīgā informācija ...
| ||||||||||||||
|
Aizvērt
Iļja Franks bija divu Staļina prēmiju (1946, 1953) un PSRS Valsts prēmijas (1971) laureāts.