Krievu valoda
Vikipēdijas lapa
| Krievu valoda Русский язык | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk] | |
| Valodu lieto: | Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē. | |
| Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: ap 164 milj. Otrā valoda: ap 114 milj. (2006)[1] Kopā: 300—350 milj. | |
| Reitings: | 4—7 [1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu-slāvu Slāvu Austrumslāvu Krievu valoda | |
| Rakstība: | Kirilica (krievu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | 
 | |
| Regulators: | Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts[2] | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ru | |
| ISO 639-2: | rus | |
| ISO 639-3: | rus | |
Krievu valodas izplatības areāls.
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām, pārējās divas ir baltkrievu un ukraiņu. Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder baznīcslāvu valoda jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi saglabājušies kopš 10. gadsimta.[3] Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.
Alfabēts
Krievu valodas alfabēts veidots uz kirilicas pamata un sastāv no 33 burtiem.
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё |
| Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Л л | М м |
| Н н | О о | П п | Р р | С с | Т т | У у |
| Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ |
| Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Atsauces
- ↑ «How do you say that in Russian?». Expert. 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-25. Skatīts: 2008-02-26.
- ↑ Russian Language Institute
- ↑ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007. «Russian language». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2007-12-27. Archived 2007-12-16 Wayback Machine vietnē.
Skatīt arī
Ārējās saites
 |
Krievu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
| ||||||
| ||||||||||||||||||||||
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
