Krievu valoda
austrumslāvu valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
| Krievu valoda русский язык | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk] | |
| Valodu lieto: | Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē. | |
| Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: ap 164 milj. Otrā valoda: ap 114 milj. (2006)[1] Kopā: 300—350 milj. | |
| Reitings: | 4—7 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu-slāvu Slāvu Austrumslāvu Krievu valoda | |
| Rakstība: | Kirilica (krievu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Krievija
| |
| Regulators: | Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts[2] | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ru | |
| ISO 639-2: | rus | |
| ISO 639-3: | rus | |
Krievu valodas izplatības areāls (gaiši zilā krāsā teritorijas, kurās krievu valoda ir minoritātes valoda). | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no četrām šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām, pārējās trīs ir rusīnu (kuras patstāvīgas valodas statuss tiek apstrīdēts), baltkrievu un ukraiņu. Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder baznīcslāvu valoda jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi saglabājušies kopš 10. gadsimta.[3] Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.
Oops something went wrong: