Krievu valoda

Vikipēdijas lapa

Krievu valoda Русский язык
Izruna:	IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk]
Valodu lieto:	Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē.
Runātāju skaits:	Dzimtā valoda: ap 164 milj. Otrā valoda: ap 114 milj. (2006)^[1] Kopā: 300 - 350 milj.
Reitings:	4—7 [1]
Valodu saime:	Indoeiropiešu Slāvu Austrumslāvu Krievu valoda
Rakstība:	Kirilica (krievu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Krievija Baltkrievija Gruzija (Abhāzija un Dienvidosetija) Kazahstāna Kirgizstāna Moldova (Gagauzija un Piedņestra) Turkmenistāna Ukraina (Krima) Apvienoto Nāciju Organizācija Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (darba val.) IAEA
Regulators:	Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts^[2]
Valodas kodi
ISO 639-1:	`ru`
ISO 639-2:	`rus`
ISO 639-3:	`rus`
Krievu valodas izplatības areāls.
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Krievu valoda (krievu: русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām — pārējās divas ir baltkrievu un ukraiņu. Rakstu pieminekļi austrumslāvu valodās pastāv kopš 10. gadsimta. Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski-fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.

Alfabēts

Pamatraksts: Krievu alfabēts

Krievu valodas alfabēts veidots uz kirilicas pamata un sastāv no 33 burtiem.

А а	Б б	В в	Г г	Д д	Е е	Ё ё
Ж ж	З з	И и	Й й	К к	Л л	М м
Н н	О о	П п	Р р	С с	Т т	У у
Ф ф	Х х	Ц ц	Ч ч	Ш ш	Щ щ	Ъ ъ
Ы ы	Ь ь	Э э	Ю ю	Я я

Atsauces

↑ «How do you say that in Russian?». Expert. 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-25. Skatīts: 2008-02-26.
↑ Russian Language Institute

Skatīt arī

Ārējās saites

Krievu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

(angliski) Iemācieties runāt krievu valodā!^{[novecojusi saite]}

s d l ANO oficiālās valodas

Angļu valoda Arābu valoda Franču valoda Krievu valoda Ķīniešu valoda Spāņu valoda

s d l Slāvu valodas

Rietumslāvu	Augšsorbu Čehu Knaaniešu† Kašūbu Lejassorbu Morāviešu Panonijas rusīnu Polābu† Poļu Pomerāniešu† Silēziešu Slovāku Slovīnu†

Austrumslāvu	Baltkrievu Krievu Rusīnu Rutēņu† Senaustrumslāvu† Sennovgorodas dialekts† Ukraiņu

Dienvidslāvu	Banatas bulgāru Baznīcslāvu Bosniešu Bulgāru Buņevciešu Grieķijas slāvu Horvātu Maķedoniešu Melnkalniešu Senbaznīcslāvu† Serbohorvātu Serbu Šokaču Slovēņu

Citas	Slāvu pirmvaloda† Krievnorvēģu† Slāvserbu† Starpslāvu

(†) apzīmē mirušās valodas

Autoritatīvā vadība	WorldCat LCCN: sh85115971 GND: 4051038-4 BNF: cb11932810g (data) NDL: 00569746 NKC: ph125351 BNE: XX527767

Kategorijas

This page is based on a Wikipedia article written by contributors (read/edit).
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.

Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license. Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license. Credit: (see original file).