Jons Antonesku
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jons Viktors Antonesku (rumāņu: Ion Victor Antonescu; dzimis 1882. gada 15. jūnijā, miris 1946. gada 1. jūnijā) bija virsnieks Rumānijas Karalistes armijā, aizsardzības un ārlietu ministrs, premjerministrs no 1940. gada 5. septembra, Rumānijas militārais diktators no 1941. gada 23. janvāra līdz 1944. gada 23. augustam.
Jons Antonesku Ion Antonescu | |
---|---|
Jons Antonesku 1941. gadā | |
Rumānijas vadonis (conducător) | |
Amatā 1940. gada 6. septembris — 1944. gada 23. augusts | |
Priekštecis | amats izveidots |
Pēctecis | amats likvidēts |
Rumānijas premjerministrs | |
Amatā 1940. gada 5. septembris — 1944. gada 23. augusts | |
Vicepremjers (i) |
Horija Sima Mihajs Antonesku |
Monarhs |
Karols II Mihajs I |
Priekštecis | Jons Gigurtu |
Pēctecis | Konstantīns Senetesku |
| |
Dzimšanas dati |
1882. gada 15. jūnijā Pitešti, Ardžešas žudecs, Rumānijas Karaliste (tagad Rumānija) |
Miršanas dati |
1946. gada 1. jūnijā (63 gadu vecumā) Jilava, Ilfovas žudecs, Rumānijas Karaliste (tagad Rumānija) |
Tautība | rumānis |
Politiskā partija | - |
Dzīvesbiedrs(-e) | Marija Antonesku |
Reliģija | pareizticība |
|
Kā jauns virsnieks izcēlies 1907. gada zemnieku sacelšanās apspiešanā un Pirmā pasaules kara gaitā. Starpkaru periodā atbalstījis galēji labējas un antisemītiskas politiskās kustības. Rumānijas militārais atašejs Francijā, Lielbritānijā un Beļģijā. Ģenerālštāba priekšnieks no 1933. līdz 1934. gadam.
1940. gada vasaras politiskās krīzes laikā 5. septembrī kļuva par premjerministru un kopā ar radikālo Dzelzs Gvardi izveidoja Nacionāli Leģionāro Valsti, kas pastāvēja līdz leģionāru dumpim 1941. gada 21.-23. janvārī.
Antonesku izveidoja Rumānijas aliansi ar Trešo reihu. Kā nacistu sabiedrotā valsts, Rumānija 1941. gada 22. jūnijā uzbruka PSRS, atbrīvoja savas austrumu provinces Besarābiju un Ziemeļbukovinu, kā arī okupēja daļu Ukrainas PSR izveidojot Transņistriju.
Antonesku pieņēma lēmumus, kas noveda pie vismaz 380 000 ebreju nāves. Rumānijā Holokausts noritēja lielā mērā neatkarīgi no nacistu plāniem. Iznīcināšanai galvenokārt tika pakļauti Besarābijas un rumāņu okupētās Ukrainas ebreji; centrālās Rumānijas teritorijā tos pakļaujot deportācijām uz okupēto Ukrainu, atņemot visus īpašumus, samazinot pārtikas normas, uzliekot finanšu kontribūcijas un klaušu darbus.
Pēc rumāņu militārā kontingenta gandrīz pilnīgas iznīcināšanas kaujās pie Staļingradas, Antonesku sāka slepenas sarunas ar Sabiedrotajiem par izstāšanos no kara.
Gāzts 1944. gada 23. augusta apvērsumā, ko ar opozīcijas atbalstu veica karalis Mihajs I. Pēc aresta īsu laiku aizturēts PSRS, tad nodots rumāņu Tautas tribunālam tiesāšanai un sodīšanai ar nāvi 1946. gada 1. jūnijā. Pēc komunisma gāšanas Rumānijā Antonesku bija kļuvis par varoni daļai labējo nacionālistu.