Jātvingi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās. Jātvingu teritorija dalījusies vairākās zemēs. Prūši sev kaimiņos esošo zemi dēvēja par Sudavu, kas šodien zināma kā Suvalkija. Tālāk uz rietumiem atradās Dainava, mūsdienu Dzūkijas daļa, bet Baltkrievijas rietumos atradusies Jotva.[1]
Jātvingiem raksturīgi apbedījumu kurgāni, kas pilnībā vai daļēji veidoti no krautiem akmeņiem. Kamēr citām baltu ciltīm apglabāšanas tradīcijas vairākas reizes mainījās, jātvingi visu m.ē. pirmo tūkstošgadi palika uzticīgi akmens krāvumiem. To diametrs ir no 6 līdz 18 metriem, un tie paceļas tikai kādu pusmetru virs zemes. Nelaiķi parasti sadedzināja kapā un tad noklāja ar akmeņu un smilšu pakalniņu. Kapos atklāts ļoti maz priekšmetu, kas apgrūtina kapu datēšanu.[2]