Kārlis Teodors

Kārlis Filips Teodors (vācu: Karl Philipp Theodor; dzimis 1724. gada 11. decembrī, miris 1799. gada 16. februārī) bija Jīlihas -Bergas hercogs, Pfalcas kūrfirsts no 1742. gada kā Kārlis IV Teodors un Bavārijas kūrfirsts no 1777. gada kā Kārlis I Teodors.

Kārlis Teodors Karl Theodor
Bavārijas kūrfirsts
1777. gada 30. decembris — 1799. gada 16. februāris
Priekštecis	Maksimiliāns III Jozefs
Pēctecis	Maksimiliāns I Jozefs
Dzimis	1724. gada 11. decembrī Drogenbosa, Austriešu Nīderlande (Flāmu Brabante,  Beļģija)
Miris	1799. gada 16. februārī (74 gadu vecumā) Minhene, Bavārijas kūrfirste (Bavārija,  Vācija)
Apglabāts	Teatīnu baznīca (Theatinerkirche), Minhene,  Vācija
Dzīvesbiedre	1. Zulcbahas Elizabete Auguste 2. Austrijas-Estes Marija Leopoldīne
Bērni	1 laulībā no Elizabetes, vismaz 5 ārlaulibas
Dinastija	Vitelsbahu dinastija
Tēvs	Johans Kristiāns Jozefs
Māte	Marija Henriete Delatūra d'Overņa
Reliģija	katoļticība

Gan politikā, gan sadzīvē zināmā mērā būdams pretstats laikabiedram Prūsijas karalim Frīsdriham Lielajam, Kārlis Teodors savu rezidences pilsētu Manheimu izveidoja par ievērojamu Eiropas kultūras centru. Tika celtas greznas pilis, nodibināta zinātņu akadēmija, pie galma kapelas izveidojās Manheimas mūzikas skola. Manheimā uzturējās Mocarts, un Kārlis Filips pasūtīja Mocartam operu "Idomeneo". Teātrī bija franču un itāļu trupas. 1782. gadā Manheimā notika Šillera lugas "Laupītāji" (Die Räuber) pirmizrāde.

Pēc Maksimiliāna III Jozefa nāves 1777. gadā Kārlis Filips kļuva par Bavārijas valdnieku. Piekrisdams Austrijas priekšlikumam apmainīt Dienvidbavāriju pret Austrijas Nīderlandes daļu, Kārlis Filps izraisīja Bavārijas mantojuma karu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Teodors.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)