Beļģija

Beļģija (nīderlandiešu: België, franču: Belgique (izruna), vācu: Belgien (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra, kā arī robežojas ar Nīderlandi ziemeļos, ar Vāciju austrumos, ar Luksemburgu dienvidaustrumos un ar Franciju rietumos. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,8 miljoniem iedzīvotāju ir astotā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Beļģijas Karaliste Koninkrijk België Royaume de Belgique Königreich Belgien
Karogs Ģerbonis
Devīze: L'union fait la force  (franciski) Eendracht maakt macht  (nīderlandiski) Einigkeit macht stark  (vāciski)
Himna: La Brabançonne
Location of Belgium
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Brisele
Valsts valodas		nīderlandiešu, franču un vācu valoda
Valdība		Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
-	Karalis	Filips
-	Premjerministrs	Barts de Vēvers
Neatkarība		no Nīderlandes
-	Deklarēta	1830. gada 4. oktobrī
-	Atzīta	1839. gada 19. aprīlī
Iestāšanās ES		1957. gada 25. martā
Platība
-	Kopā	30 528 km² (139.)
-	Ūdens (%)	6,4
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2014. gadā	11 198 638[1] (75.)
-	Blīvums	363,6/km² (33.)
IKP (PPP)		2014. gada aprēķins
-	Kopā	$434,503 miljardi[2]
-	Uz iedzīvotāju	$38 826
Džini koef. (2000)		26.3 (zems) (33.)
TAI (2021)		▲ 0,937 (ļoti augsts) (13.)
Valūta		Eiro (€) (EU)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.be
ISO 3166-1 kods		056 / BEL / BE
Tālsarunu kods		+32

Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro.

Beļģija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no trīs reģioniem un desmit provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Brisele. Beļģija ir daudzu dažādu starptautisku organizāciju dalībvalsts, kā nozīmīgākās ir Benilukss, NATO, ANO, ESAO kā arī citu organizāciju dalībvalsts.^[3] Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Franks Arnautss.

Beļģija ir mājvieta divām atšķirīgām etniskām grupām: nīderlandiešu valodā runājošajiem flāmiem un frančvalodīgajiem valoņiem. Līdz ar to Beļģija ir sadalīta divos reģionos. Ziemeļos atrodas Flandrija, kurā dzīvo 59% no visiem iedzīvotājiem, bet dienvidos Valonija, kur dzīvo 31% iedzīvotāju. Trešā lielākā etniskā grupa ir vācieši, kas dzīvo galvenokārt Valonijas austrumos.^[4] Nereti dažādās jomās veidojas konflikti starp flāmiem un valoņiem.

Etimoloģija

Nosaukumi Belgae un Belgica rakstiskajos avotos pirmo reizi ir pieminēti Jūlija Cēzara darbā "Piezīmes par gallu karu". Kad 1. gadsimtā pirms mūsu ēras Jūlijs Cēzars iekaroja gallu apdzīvoto teritoriju, viņš to sadalīja trīs daļās: Akvitānijā, Gallijā un Beļģijā (Belgika). Pēc Lielās tautu staigāšanas nosaukums Belgica gandrīz izzuda; tas palika pieminēts tikai rakstiskajos avotos. Tikai 19. gadsimtā, veidojoties neatkarīgai valstij, atkal teritoriju sāka dēvēt par Belgica, lai atšķirtu to no kaimiņvalstīm.

Vēsture

Pamatraksts: Beļģijas vēsture

Pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras Senā Roma sakāva ķeltu ciltis, kuras apdzīvoja mūsdienu Beļģijas teritoriju, un nosauca šo teritoriju par Belgiku. Pirmā pasaules kara laikā, Beļģijas teritorijā iebruka Vācijas Impērijas karavīri un Beļģija tika smagi izpostīta. Otrajā pasaules karā vācieši okupēja Beļģiju, bet Beļģijas valdība aizbēga uz Angliju. 1944. gada 3. septembrī britu karaspēks atbrīvoja Briseli, bet 4. septembrī kanādieši atbrīvoja arī Antverpeni. 1948. gadā Beļģija, Nīderlande un Luksemburga izveidoja ekonomisku savienību, kuru nosauca par Beniluksu. 1949. gada 4. aprīlī Beļģija kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm. Beļģija ir viena no sešām Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.

Ģeogrāfija

Ardēnu kalnu ainava

Beļģija atrodas Rietumeiropā, un tā robežojas ar četrām valstīm: ar Franciju (robežas garums 620 km), Luksemburgu (148 km), Vāciju (167 km) un Nīderlandi (450 km). Ziemeļrietumos to apskalo Ziemeļjūra. Beļģijas kopēja platība ir 30 528 km² (gandrīz puse no Latvijas teritorijas). Var izšķirt trīs lielākus ģeogrāfiskos reģionos: ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežainā Ardēnu augstiene. Augstākā virsotne ir Botranžs (694 m). Gandrīz visas Beļģijas upes ietek Ziemeļjūrā. Lielākās upes ir Šelda (Beļģijas teritorijā 200 km gara), Mēza (Māsa) (183 km) un Izēra (50 km). Salīdzinot ar citām valstīm, Beļģijā ir ļoti maz dabisko ezeru.

Beļģijā ir siltas ziemas un ne pārāk karstas vasaras — ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10 °C, vasarā tā nepārsniedz 23 °C. Laiks ir diezgan mākoņains un līdz ar to bieži arī lietains. Klimatu Beļģijā spēcīgi ietekmē Ziemeļatlantijas straume. Nokrišņi visvairāk ir rudens un ziemas mēnešos.

Administratīvais iedalījums

Pamatraksts: Beļģijas provinces

Beļģija administratīvi ir sadalīta 3 reģionos: ziemeļos atrodas Flandrija, kurā runā flāmu valodā, dienvidos atrodas Valonija, kurā runā franču valodā, bet galvaspilsētas reģionā Briselē cilvēki runā abās valodās. Gan Flandrija, gan Valonija ir sadalīta vēl piecās provincēs.

Rietumflandrija Austrumflandrija Antverpene Limburga Flāmu Brabante Valoņu Brabante Eno Namīra Ljēža Luksemburga Brisele Flandrija Valonija

Reģions Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji Briseles reģions Brisele 161,4 1080790 Flandrija Brisele 13522 6161600 Valonija Namīra 16844 3413978

Province Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji Rietumflandrija Brige 3125 1130040 Austrumflandrija Gente 2991 1398253 Antverpene Antverpene 2867 1682683 Limburga Haselta 2414 805786 Flāmu Brabante Lēvena 2106 1037786 Valoņu Brabante Vavra 1093 347423 Eno Monsa 3800 1283200 Ljēža Ljēža 3844 1034000 Namīra Namīra 3664 455863 Luksemburga Arlona 4443 256004

Valdība

Beļģija ir konstitucionāla monarhija un federāla valsts, tās formālais valdnieks kopš 2013. gada 21. jūlija ir karalis Filips. Beļģijas parlamentu veido divas palātas: Pārstāvju palāta, kuras locekļus ievēl uz četriem gadiem, un Senāts jeb augšpalāta, kuras locekļus ievēl vai kooptē.^[5]

1993. gadā tika mainīta Beļģijas konstitūcija, lai novērstu šķelšanos starp franciski runājošiem valoņiem un nīderlandiski runājošiem flāmiem. Neraugoties uz to, starp abām kopienām aizvien pastāv politiskas, kultūras, valodas un ekonomiskas nesaskaņas.

Beļģijas varas struktūra

Nosaukums	Kompetences robežas	Lēmējvara	Izpildvara
Federāla valsts	Visa valsts	Federālais parlaments, kuru veido: Pārstāvju palāta Senāts	Federālā valdība
Flāmu kopiena un Flāmu reģions	Flāmu reģiona provinces, Briseles reģiona divvalodu kopiena, kur tās kompetencē ir tikai kopienas jautājumi	Flāmu parlaments	Flāmu valdība
Beļģijas franču kopiena	Piecas Valonijas reģiona provinces (izņemot deviņas vāciski runājošās administratīvās vienības), kā arī 19 divvalodīgās administratīvās vienības Briseles reģionā	Franču kopienas parlaments	Franču kopienas valdība
Beļģijas vāciski runājošā kopiena	Deviņas vāciski runājošās administratīvās vienības	Beļģijas vāciski runājošās kopienas parlaments (Parlament der Deutschsprachigen Gemeinschaft)	Beļģijas vāciski runājošās kopienas valdība
Valonijas reģions	Valonijas provinces	Valoņu parlaments	Valoņu valdība
Briseles reģions	19 divvalodīgās administratīvās vienības Briseles reģionā	Briseles parlaments	Briseles valdība
		Kopienu komisiju asamblejas (Cocom, Cocof un Vgc)	Kopienu komisiju kolēģijas (Cocom, Cocof un Vgc)

Ārpolitika

Beļģijā, galvenokārt, Briselē, atrodas vairāku starptautisko organizāciju galvenās mītnes. Šeit ir arī lielākā daļa no Eiropas Savienības iestādēm un NATO galvenā pārvalde.

Demogrāfija

2007. gada sākumā aptuveni 92% no iedzīvotājiem bija Beļģijas pilsoņi, savukārt vēl 6% bija kādas Eiropas Savienības valsts pilsoņi. Aptuveni 58% no iedzīvotājiem ir flāmi, bet 31% ir valoņi. No ārvalstu pilsoņiem Beļģijā visvairāk ir itāļi (172 tūkstoši), franči (125 tūkstoši), nīderlandieši (117 tūkstoši), marokāņi (80,6 tūkstoši), spāņi (42,8 tūkstoši), turki (39,4 tūkstoši) un vācieši (37,6 tūkstoši).^[6][7]

Gandrīz visi Beļģijas iedzīvotāji dzīvo pilsētās (2004. gadā 97% no visiem iedzīvotājiem).^[8] Apdzīvotības blīvums Beļģijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tas ir, 342 cilvēki uz km². Iedzīvotāji vairāk koncentrējas valsts ziemeļu daļā. Dienvidos, kur ir Ardēnu kalni, iedzīvotāju blīvums ir zems.

Beļģijā ir trīs valsts valodas. Flandrijā runā flāmu valodā, Valonijā — franču valodā. Galvaspilsēta ir bilingvāla, kur iedzīvotāji runā abās valodās. Trešā valsts valoda ir vācu valoda, kurā runā valsts austrumos salīdzinoši neliela iedzīvotāju grupa (apmēram 70 tūkstoši).

Beļģijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)^[9]

Brisele Antverpene
	Vieta	Pilsēta	Province	Iedzīvotāji	Vieta	Pilsēta	Province	Iedzīvotāji	skatīt diskusija labot Gente Šarlruā
	1	Brisele	-	1 138 854	11	Mehelena	Antverpene	83 194
	2	Antverpene	Antverpene	510 610	12	Laluvjēra	Eno	80 172
	3	Gente	Austrumflandrija	251 133	13	Haselta	Limburga	75 991
	4	Šarlruā	Eno	202 730	14	Kortreika	Rietumflandrija	75 128
	5	Ljēža	Ljēža	196 291	15	Sintniklāsa	Austrumflandrija	73 716
	6	Brige	Rietumflandrija	117 377	16	Ostende	Rietumflandrija	70 274
	7	Namīra	Namīra	110 665	17	Turnē	Eno	69 842
	8	Lēvena	Flāmu Brabante	98 292	18	Genka	Limburga	69 842
	9	Monsa	Rietumflandrija	95 047	19	Serēna	Ljēža	63 813
	10	Ālsta	Austrumflandrija	83 347	20	Rūselare	Rietumflandrija	56 626

Tautsaimniecība

Mūsdienās Beļģijai raksturīgajās smagās rūpniecības nozarēs (ogļu ieguve un tērauda ražošana) ir novērojama lejupslīde. Tās aizstāj jaunākas rūpniecības nozares, tas ir, ķimikāliju (minerālmēslu un sodas ražošana) un elektrisko ierīču ražošana, un apkalpojošās nozares, piemēram, banku sektors un administrācija. Beļģijā divi no trim strādājošajiem nodarbināti apkalpojošā sfērā. Rietumeiropā valstis specializējušās atsevišķās mašīnbūves nozarēs. Beļģijā ražo smagās rūpniecības darbmašīnas.

Beļģijas galvaspilsēta Brisele ir valsts tirdzniecības centrs.

Beļģija ir ar visblīvāko ceļu tīklu Eiropā (4205 km /1000 km²).^[10]

Kultūra

Beļģijas kultūru var sadalīt divās daļās: ziemeļos dominē flāmu kultūra, bet dienvidos — valoņu kultūra. Rietumeiropas kultūra ir spēcīgi ietekmējusi visas valsts kultūras dzīvi.

Vieni no slavenākajiem beļģiem ir komiksu sērijas "Tintiņa piedzīvojumi" autors Žoržs Remī, rakstnieki Žoržs Simenons un Hugo Klauss, kā arī komponists-dziedātājs Žaks Brels. Beļģija ir arī dzimtene vairākiem slaveniem gleznotājiem. Slavenākais no tiem noteikti ir flāmu gleznotājs Pīters Pauls Rubenss. Arī viņa sekotāji Džeimss Ensors, Pols Delvo un Renē Magrits mūsdienās ir ieguvuši pasaules slavu.

Daudzi klasiskās mūzikas komponisti ir dzimuši Briselē. Arī saksofona izgudrotājs Ādolfs Sakss ir dzimis Beļģijā. Briseles Karaliskā opera La Monnaie katru gadu piedāvā skatītājiem virkni jauniestudējumu, kur piedalās pasaules izcilākie mūziķi.

Beļģijā ir dzimis arī viens no Holivudas aktieriem Žans Klods van Damme.

Beļģija ir ļoti slavena ar šokolādi, kura ir guvusi atzinību visā pasaulē. Iecienītākie beļģu ēdieni ir ēdamgliemenes un frī kartupeļi, kuru recepte saskaņā ar leģendu ir radusies tieši Beļģijā.^[5] Valstī ražo arī vairāk nekā 1000 alus šķirnes.

Sports

Edijs Merkss 1973. gadā.

Populārākie sporta veidi Beļģijā ir futbols un riteņbraukšana. Beļģu riteņbraucējs Edijs Merkss piecas reizes ir uzvarējis Tour de France un ir nosaukts par visu laiku labāko riteņbraucēju.^[11] Savukārt no futbolistiem viens no visu laiku labākajiem vārtsargiem bija Žans-Marī Pfafs (Jean-Marie Pfaff).^[12] Beļģija kopā ar Nīderlandi bija izvirzījušas savu kandidatūru 2018. gada FIFA Pasaules kausa organizēšanai, bet šis gods tika atdots Krievijai. Abas valstis jau rīkoja 2000. gada Eiropas čempionātu futbolā. Beļģijā notika arī 1972. gada Eiropas čempionāts. Slavenākie beļģu futbola klubi ir Standard Liège, Club Brugge un Anderlecht.

Pasaules slavu ir ieguvušas arī tenisistes Kima Kleistersa un Žustīne Enāna. Viens no Formula 1 posmiem norisinās arī Beļģijā: Beļģijas Grand Prix Spā-Frankošampā.

Vienīgās olimpiskās spēles, kas notikušas Beļģijā, bija 1920. gada vasaras olimpiskās spēles Antverpenē. Beļģijas sportisti nav piedalījušies tikai pirmajās divās mūsdienu vasaras olimpiskajās spēlēs. Arī ziemas olimpiskajās spēlēs Beļģijas sportisti nav piedalījušies divas reizes (1960. un 1968. gadā). No 2001. līdz 2013. gadam Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents bija beļģis Žaks Roge.

Skatīt arī

• Beļģijas karaļi

Ārējās saites

Valdība

• Beļģijas monarhijas oficiālā tīmekļa vietne
• Beļgijas Federālās valdības oficiālā tīmekļa vietne
• Chief of State and Cabinet Members

Vispārēja informācija

• Belgium Arhivēts 2016. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē. entry at The World Factbook

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Belgium at UCB Libraries GovPubs
• Belgium information from the United States Department of State
• Portals to the World from the United States Library of Congress
• FAO Country Profiles: Belgium Arhivēts 2012. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.

Wikiatlas

Wikimedia-Atlas: Beļģija – ģeogrāfiskās un vēstures kartes

• Beļģijas Karalistes vēstniecība Latvijā