Kristīgā nacionālā savienība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kristīgā nacionālā savienība (no 1928. gada — Kristīgā apvienība) bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1920. gadā un likvidēta 1934. gadā, līdz ar Ulmaņa apvērsumu. Partijas vadītājs bija Gustavs Reinhards.
Kristīgā nacionālā savienība | |
---|---|
Vadītājs | Gustavs Reinhards |
Dibināta | 1920. gadā |
Likvidēta | 1934. gadā |
Galvenā mītne | Rīga, Latvija |
Ideoloģija | konservatīvisms, luterānisms |
|
Partija tika dibināta 1920. gada sākumā. Tās izveidi iniciēja Gustavs Reinhards, Pāvils Jurjāns un Ernests Dzinters. Partijai pievienojās daļa Latvijas Tautas partijas politiķu, tai skaitā Andrejs Krastkalns.[1] 1928. gadā partija apvienojās ar Nacionālo strādnieku partiju un tika pārsaukta Kristīgo apvienību. 3. Saeimā kopā ar citām partijām veidoja Kristīgi saimniecisko bloku, 4. Saeimā — Kristīgo darba bloku.[1]
Partija vairākkārt pārstāvēta Ministru kabinetā: Antons Ozols bija kara (1928—1929) un tieslietu ministra amatā (1933—1934), Kārlis Voldemārs Beldavs bija izglītības ministrs (1934).[1]