Latgaļi
austrumbaltu cilts / From Wikipedia, the free encyclopedia
Latgaļi, arī letgaļi vai leti (lībiešu: lett, igauņu: läti; latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu[1]: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību,[nepieciešama atsauce] kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.[nepieciešama atsauce] Rakstītajos vēstures avotos minēti kopš 11. gadsimta, pēc apbedīšanas tradīcijām par latgaļiem drošas ziņas ir no 6.—7. gadsimta.[2] Iespējams, ka latgaļi Latvijas teritorijā ienākuši no DA 6.—7. gadsimta, daži uzskata, ka tie veidojušies uz vietas no senākajiem baltu iedzīvotājiem. Latgaļiem bijusi noteicošā loma latviešu tautas veidošanās procesā 13.-16. gadsimtos. Livonijas Konfederācijas pastāvēšanas laikā Rīgas arhibīskapijas „Letu galā” dzīvojošo latgaļu valoda saplūda ar citu novadu izloksnēm, izveidojot latviešu valodu. Hidronīmi ar sakni let-, lat- saglabājušies līdz mūsu dienām (piemēram Latvīte, Letes ezers). Vēl 17. gadsimtā latgaļi saukti par „latvjiem” un no šī vārda vēlāk radies vārds „latvietis”, ar kuru sāka apzīmēt arī pārējos Latvijas teritorijā dzīvojošos baltus. Ar laiku nosaukums ieguva arī teritoriālu nozīmi.
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Latgalieši.