Latvijas podniecība

Latvijas podniecība jeb keramika ir viena no valstī senākajām mākslas formām, radusies jau neolīta periodā. Latvijas austrumos izplatītā Latgales podniecība ir vislabāk pazīstamākā Latvijas podniecības apakšnozare. Latvijas podniecībai nav raksturīgi dažādu tēlu vai rakstu zīmējumi, parasti podniecības izstrādājumu rotāšanai izmanto glazējumus, tīrtoņa krāsas un gradientus zemes toņos (zaļos, brūnos un citos). Latvijas podniecība ir ietekmējusies no neolīta laika Narvas kultūras, kas tajā laikā aptvēra visu mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritoriju, kā arī daļu Lietuvas un Krievijas.^[1] Tiek uzskatīts, ka Narvas kultūra ir pārejas forma no Baltijas pirmiedzīvotāju mezolīta kultūras uz Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru, kurai vēlajā neolītā piejaucās klāt arī Auklas keramikas kultūras elementi.

Latvijas keramikas šķīvis ar gradientu zemes toņos

Latgales podniecība

Pamatraksts: Latgales podniecība

Latgales podniecība ir visvairāk izplatīta Latgales austrumos. Lielākā daļa Latgales podniecības izstrādājumu tiek dēvēti pēc to izmantojuma sadzīvē: vāraunieks (pods vārīšanai), medaunieks (pods medus uzglabāšanai), sloinīks (augļu konservu uzglabāšanai), ķērne (skābā krējuma uzglabāšanai), ļaks (trauks eļļas uzglabāšanai), piena pods, kazelnieks (pods kazas piena uzglabāšanai), pārosis (trauks pārtikas pārnēsāšanai), bļoda un krūze.^[2] Daži Latgales podniecības izstrādājumi nav saistīti ar pārtiku, piemēram, svilpaunieks, svečturis un dekoratīvie šķīvji, un arī citi priekšmeti mūsdienu izmantojumam, piemēram, pelnu trauki.

Galerija

• 
  Vāraunieka metālisks atveidojums
• 
  Medaunieks
• 
  Sloinīki
• 
  Ķērne
• 
  Ļaks
• 
  Piena pods
• 
  Kazelnieki
• 
  Pārosis ar bērzu tāsi
• 
  Bļoda
• 
  Bļoda
• 
  Liela krūze
• 
  Liela krūze
• 
  Krūze