Leonīds Nikolajs Hanss Arbuzovs (vācu: Leonid Hans Nikolaus Arbusow, krievu: Леонид Леонидович Арбузов, dzimis 1882. gada 31. oktobrī, miris 1951. gada 16. februārī) jeb Leonīds Arbuzovs jaunākais, bija Bauskā dzimis vācbaltiešu vēsturnieks un pedagogs.[1]
- Šis raksts ir par 1882.—1951. gadā dzīvojušo vēsturnieku. Par citām jēdziena Leonīds Arbuzovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti Leonīds Arbuzovs Leonid Arbusow, jun., Personīgā informācija ...
Aizvērt
Dzimis 1882. gada 31. oktobrī Bauskā skolotāja un vēsturnieka Leonīda Arbuzova ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā. No 1902. līdz 1909. gadam studēja teoloģiju Tērbatas universitātē, bet no 1906. līdz 1909. gadam - vēsturi Getingenē.
No 1922. līdz 1936. gadam strādāja par vēstures profesoru Latvijas universitātē. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1936. gadā tika atcelts no amata, tomēr turpināja darbu Herdera institūtā. Līdz ar vācbaltiešu izceļošanu pameta Latviju. Kļuva par vēstures pasniedzēju Pozenes universitātē. Pēc Otrā pasaules kara strādāja Getingenes universitātē.
Miris 1951. gada 16. februārī Getingenē.
- Die Beziehungen des Deutschen Ordens zum Ablasshandel seit dem 15. Jahrhundert: Inaugural-Dissertation zur Erlangung der Doktorwürde der hohen philosophischen Fakultät der Georg-August-Universität zu Göttingen. Rīga, 1909
- Wolter von Plettenberg und der Untergang des Deutschen Ordens in Preussen: eine Studie aus der Reformationszeit Livlands. Leipciga, 1919.
- Die Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland, Leipciga: Heinsius, 1921
- Die handschriftliche Überlieferung des „Chronicon Livoniae“ Heinrichs von Lettland. : Latvijas universitātes raksti, 15-16, 1926–1927.
- Lettland in der jüngeren Eisenzeit. Rīga, 1924
- Die altlivländischen Bauerrecht. In: Mitteilungen aus der livländischen Geschichte, Bd. XXIII. Rīga, 1924–1926
- Römischer Arbeitsbericht, I-IV. 1928–1933.
- Frühgeschichte Lettlands. Rīga, 1933.
- Vorläufige Übersicht über die Kartographie Alt-Livlands bis 1595. Rīga, 1934.
- Livland – Mark des Reiches 1207–1561: Ein Abschnitt deutscher Verfassungs- und Rechtsgeschichte. Rīga, 1944
- Liturgie und Geschichtsschreibung im Mittelalter: in ihren Beziehungen erläutert an den Schriften Ottos von Freising († 1158), Heinrichs Livlandchronik (1227) und den anderen Missionsgeschichten des Bremischen Erzsprengels: Rimberts, Adams von Bremen, Helmolds. Bonna, 1951
- Friedrich Georg von Bunge, Leonid Arbusow, Friedrich Benninghoven: Liv-, est- und kurländische Urkundenregesten bis zum Jahre 1300. Hamburga, 1959
- ar Alebertu Baueru: Heinrichs Livländische Chronik = Henrici chronicon Livoniae. Hannovere, 1955.
