Bauska

Bauska ir pilsēta Latvijā, Bauskas novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Zemgales dienvidu daļā, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā, Mūsai un Mēmelei saplūstot kopā, izveidojas Lielupe. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētas centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir 18. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.^[3]

Šis raksts ir par pilsētu. Par dabas parku skatīt rakstu Bauska (dabas parks).

Bauska
Novada pilsēta
Karogs Ģerbonis
Bauska
Koordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E
Valsts	Latvija
Novads	Bauskas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1609. gada
Citi nosaukumi	vācu: Bauske
Platība[1]
• Kopējā	10,4 km2
• sauszeme	9,9 km2
• ūdens	0,4 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
• kopā	9 811
• vieta	18
• blīvums	988,0 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3901 LV-3902
Mājaslapa	www.bauska.lv
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs
Aizsardzības numurs	7425
Vērtības grupa	valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	pilsētbūvniecība
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 16. decembris
Bauska Vikikrātuvē

Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.^[4]

Nosaukums

Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācieši Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļi Bowsk, krievi Бауск. Par pilsētas nosaukuma izcelsmi ir daudzas un dažādas versijas:^[5] Jūliuss Dērings (Julius Döring) Bauskas vārda izcelsmi meklēja vācu valodā un to saistīja gan ar bauchen 'uzblīst, uzpampt', gan ar Baush 'izliekums, pakalns, plato'. Jānis Endzelīns vietvārda izcelsmi meklēja latviešu valodā un skaidroja, ka vārds "bauska" senatnē tika lietots, apzīmējot sliktu pļavu vai arī vecu, sakritušu māju. Viņš pieļāva, ka pilsētas nosaukums varbūt cēlies arī no vārda "bauze", kas apzīmēja neauglīgu pakalna galu. Abi pētnieki vienprātīgi atzina, ka sākotnēji šis nosaukums attiecās tikai uz Bauskas pili, bet tikai vēlāk to attiecināja uz pilsētveida apmetni.

Vēsture

Pamatraksts: Bauskas vēsture

Bauskas panorāma ar hercoga pili pirms 1706. gada.

Līdz 13. gadsimtam Bauskas apkārtne atradās Upmales zemē, vēlāk Livonijas Konfederācijas sastāvā. 15. gadsimta vidū Livonijas ordenis Mēmeles un Mūsas sateces vietā uzbūvēja Bauskas pili, blakus cietoksnim izveidojās Vairogmiests.

Kopš 1561. gada Bauskas pils bija viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieka Gotharda Ketlera rezidencēm.

Pēc Livonijas kara beigām 1584. gadā hercogs Gothards Ketlers lika amatnieku apmetni pārvietot tālāk no pils tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. 1609. gadā hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskas pilsētai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1706. gadā krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, turpmāk to vairs neatjaunoja. Pēc kara beigām Lielā mēra epidēmijas laikā nomira aptuveni puse no Bauskas iedzīvotājiem.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada vasarā Bauska apmēram pusotru mēnesi atradās piefrontes zonā, kas gāja pa Mēmeles — Mūsas — Lielupes upēm, kaujās tika nopostīta aptuveni trešdaļa Bauskas pilsētas ēku.

Ģeogrāfija

Bauska atrodas Latvijas dienvidu daļā, Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidaustrumu daļā starp Mēmeli un Mūsu pie to satekas.^[6] Neliela teritorija pilsētai pieder arī Mēmeles labajā krastā un Mūsas kreisajā krastā. Mūsa un Mēmele tek pa ledāju kušanas izveidotu ieleju, kuras platums sasniedz 700 m. Upju platums 30-100 m, dziļums 0,4-1 m. Krastos ir novērojami dolomīta atsegumi. Bauskas vecpilsēta izveidojusies Mēmeles ielejā. Vēlākajos gados apbūvēta arī pilsētas augstākā daļa starp Mēmeles un Mūsas ieleju, kuru rietumu galā pie upju satekas atrodas Bauskas pilskalns ^[7]

Attālums no Bauskas līdz Rīgai — 67 km, līdz Jelgavai — 48 km, līdz Skaistkalnei — 33 km.^[8]

Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185—190 dienas.^[4]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Bauskā 2022. gadā

  Latvieši (79.4%)

  Krievi (8.9%)

  Lietuvieši (4.8%)

  Baltkrievi (2.6%)

  Ukraiņi (1.5%)

  Poļi (1%)

  Cita vai neizvēlēta (1.6%)

Pamatraksts: Bauskas demogrāfija

Pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomisko situāciju. Vairākkārt pilsētu skāra mēra epidēmija. 1623. gadā izmiruši gandrīz visi iedzīvotāji, un daudz upuru bija arī 1660. gadā. Lielu postu Bauskai nodarīja mēra epidēmija 1711. gadā. No mēra bojā gāja viena trešā daļa pilsētas iedzīvotāju. Daudzi nami palika pilnīgi tukši.^[9]

ledzīvotāju skaits Bauskā strauji palielinājās 19. gadsimta 2. pusē un padomju okupācijas gados, kad tas gandrīz divkāršojās. 1914. gadā Bauskā sasniedza savu lielāko iedzīvotāju skaitu Krievijas Impērijas sastāvā. Pirms Pirmā pasaules kara apmēram puse iedzīvotāju bija vācieši un ebreji, bet padomju okupācijas gados pieauga krievu īpatsvars.^[7]

Dinamika

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1797 937 —     1800 900 −1.33% 1840 2 200 +2.26% 1863 4 000 +2.63% 1881 6 100 +2.37% 1897 6 500 +0.40% 1914 8 300 +1.45%	Gads Iedz. ±% g.p. 1920 2 902 −16.07% 1925 5 093 +11.91% 1930 4 800 −1.18% 1935 4 904 +0.43% 1939 4 800 −0.53% 1943 4 172 −3.44% 1959 6 897 +3.19%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 8 669 +2.10% 1979 10 225 +1.85% 1989 11 810 +1.45% 2000 10 840 −0.78% 2011 9 508 −1.18% 2021 9 840 +0.34%
Avots:[10][11]

Ievērojami cilvēki

Krišjāņa Berķa piemiņas zīme Bauskā

• Kārlis Krauklings (Kraukliņš) (1792—1873) - žurnālists, bibliotekārs^[12]
• Artūrs Bethers (1831—1889) - anatoms un patologs
• Alfrēds Bertušs (1849—1890) - veterinārārsts^[13]
• Lazars Nisselovičs (1858—1914) - jurists, sabiedriskais darbinieks
• Kristaps Strautmanis (1860—1919) - mācītājs un kultūras darbinieks
• Oskars Brandenburgs (1863—1918) - Bauskas pilsētas vadītājs līdz 1918. gadam
• Ābrams Īzaks Kūks (1865—1935) - rabīns
• Vilis Olavs (1867—1917) - sabiedriskais darbinieks un publicists^[14]
• Kārlis Ezeriņš (1868—1934) - ģenerālis^[15]
• Augusts Ilziņš (1872—1939) - pilsētas vadītājs^[16]
• Vilis Plūdonis (1874—1940) - dzejnieks
• Jēkabs Birgers (1877—1966) - rakstnieks ^[17]
• Eduards Akermanis (1879-?) - ārsts.^[18]
• Alfrēds Razums (1880—1929) - būvinženieris.^[19]
• Krišjānis Berķis (1884—1942) - ģenerālis, Latvijas Kara ministrs.
• Frīdrihs Cernts (1898—1944) - Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
• Marģers Stepermanis (1898—1968) - vēsturnieks^[20]
• Voldemārs Reinholds (1903—1986) - Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks
• Emīls Skujenieks (1903—1965) - aktieris, režisors, rakstnieks^[21]
• Raimonds Kugrēns (1912—1992) - teātra režisors^[22]
• Gunārs Kugrēns (1939) - aktieris^[22]
• Ivars Vesmanis (1942) - koktēlnieks^[23]
• Uldis Dumpis (1943) - aktieris
• Lāsma Kugrēna (1952) - aktrise^[24]
• Niks Matvejevs (1958—2014) - mūziķis, komponists un vokālists
• Kristīne Nevarauska (1981) - aktrise
• Ivars Timermanis (1982) - basketbolists
• Mārtiņš Podžus (1994) - tenisists
• Jānis Podžus (1994) - tenisists

Apskates vietas

• Bauskas pils muzejs^[25]
• Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca^[26]
• Bauskas rātsnams^[27]
• Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs^[28]
• Bauskas Brīvības piemineklis^[29]
• Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca^[30]
• Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca
• Pētera akmens^[31]

• 
  Bauskas rātsnams (2013)
• 
  Bauskas pils
• 
  Via Baltica posms Kalna ielā
• 
  Bauskas autoosta
• 
  Bauskas robežzīme
• 
  Bijusī Teodora Lodinga alus darītava

Sadraudzības pilsētas

• Pakroja, Lietuva
• Radvilišķi, Lietuva
• Ripina, Polija
• Hedemoras komūna, Zviedrija
• Nāhoda, Čehija
• Hašuri, Gruzija